Психология семейных и социальных отношений. - Psiholog Riga|Психологическая помощь рига| Психолог Рига

My blog
Konstantīns Žiharevs
Перейти к контенту

Rūpes par cilvēku ir jābūt Latvijas valsts galvenajam mērķim

Psiholog Riga|Психологическая помощь рига| Психолог Рига
Опубликован от Konstantīns Žiharevs вход Domāšanās psiholoģija · 16 март 2021
Tags: RūpesparcilvēkuirjābūtLatvijasvalstsgalvenajammērķim
Rūpes par cilvēku ir jābūt Latvijas valsts galvenajam mērķim

Pirms barikāžu laika masu medijos tika veikta iedzīvotāju psiholoģiskā ārstēšana. Latvijā darbojās daudzas rūpnīcas, tika attīstīta infrastruktūra, lauksaimniecība, izglītība, bezmaksas medicīnas pakalpojumi iedzīvotājiem, bezmaksas dzīvojamā platība, Latvijas kuģniecības sabiedrība un tā tālāk. Mēs esam ražojuši dabiskus pārtikas produktus eksportam. Visiem bija darbs. Kādu mantojumu Latvijas tauta 1991. gadā ieguva pilnīgi bez maksas? Mēs ieguvām valsti ar progresīvu zinātni, ar vislabāko izglītības sistēmu, bezmaksas veselības aprūpi, ar strādājošu ekonomiku, kas nesa peļņu.
Sniegtajā informācijā cilvēkiem tika teikts, ka mēs Kremlim maksājam 50% no nodokļiem. Un, kad mēs atdalīsimies no PSRS, būsim brīvi un neatkarīgi, visi nodokļi paliks Latvijā un aizies uz iedzīvotāju sociālajām vajadzībām.
Cilvēki, noguruši no rindām, kurās viņi tika iedzīti perestroikās laikā, ļoti vēlējās pārmaiņas. Pārmaiņas sociālajā taisnīgumā uz labo pusi. Un tāpēc tauta biju neapmierinātā ar sabiedrības noslāņošanos - no vienas puses, trūkumu, pārtikas produktu, no otras puses, partijas augstākās vadības privilēģijām. Un tieši tāpēc tauta ar abām rokām atbalstīja brīvu un neatkarīgu dzimteni.
Tautai tika solīts, ka Latvija kļūs par brīvu un neatkarīgu valsti.
Cilvēki ticēja vadītājiem un devās uz barikādēm, lai aizstāvētu savas dzimtenes brīvību un neatkarību. Latvijas iedzīvotāji vēlējās dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī. Latvijas iedzīvotāji ticēja saviem līderiem. Vai cilvēki barikādēs aizstāvēja brutālu kapitālismu?

Cilvēki iesaistījās mijiedarbībā ar līderiem, sniedza partiju līderiem viņu atzinību - un ar to viņi cerēja iegūt paši savu apliecinājumu, un brīvas, un neatkarīgas tautas atzinību.
Saņemot atzinību, mēs apliecinām savu būtni. Kad vadītāji mūs atzīst ar pateicību, prieku (vai riebumu, bailēm), tad mēs saņemam personisku pierādījumu par savu nozīmi, mēs sevi apliecinām. Mani atzīst - tāpēc ka es eksistēju. Un, būdams atzīts, es iegūstu iespēju mijiedarboties ar Citu, pārtraukt (vismaz daļēji) eksistenciālās vientulības doto, iegūt iespēju parādīties Cita priekšā visā savā būtībā un dabiskumā.

Laikam grūtāk bija tiem, kas neticēja meļu solījumiem. Un savas tautas nodevēji dzīvo līdz nāvei, neapzinoties sevi telpā un laikā. Kā, piemēram, mūsdienu putas, piemēram, biroja planktons vai bērni "no īpaši pārtikušām ģimenēm", lielo uzņēmēju un *līderu* ģimenes un citi birokrātijas putekļi, kas atrodas pie varas struktūrām. Viņi nezina robežas starp labo un ļauno, kas galu galā atņem viņiem pamata uzvedības reakcijas - atšķirības darbībās, uzvedības modeļus un vērtību sistēmas. Visi šie * cilvēki * dzīvo neārstējami ilūzijā, ka viņi ir taisnīgi, viņi ir Dievi, tāpat kā viņu apsaldētie "pārtikušie" vecāki. Līdzība par bagātajiem un nabadzīgajiem to lieliski izskaidro. Līdzība par bagāto cilvēku un Lācaru mums sniedz piemēru par ārkārtīgi nesaprātīgu materiālo labumu izmantošanu un paceļ plīvuru pār dažiem cilvēka pēcnāves noslēpumiem. Šo līdzību mēs atrodam Lūkas evaņģēlijā: https://azbyka.ru/otechnik/Biblia/evangelskie-pritchi/3 (krievu val.)

Katrs prātīgs cilvēks sev uzdod jautājumu, cik materiālās vērtības ir nozagtas Latvijas iedzīvotājiem 30 neatkarības un brīvības gadu laikā? Ko valdošās varas iestādes un amatpersonas ir izlēmušas 30 neatkarības gados LR tautas vairākumā labumām? Viņi atņēma īpašumu (īpašuma nodokli). Viņi iznīcināja rūpnīcas, lauksaimniecību. Pārdeva tautas zemi ārzemniekiem. Sauja cilvēku ir privatizējuši nozīmīgus objektus Latvijā, piemēram, lidostas, elektrostacijas, gāzes vadus, atkrītumu poligonus un citus peļņu nesošus uzņēmumus. Viņi (it ka tautieši) izveidojā monopola cenas komunālajiem pakalpojumiem un citiem iedzīvotājiem nozīmīgiem pakalpojumiem. Viņi nāca klajā ar īpašuma nodokli un tā tālāk. Divas trešdaļas iedzīvotāju dzīvo no minimālās algas. Aptuveni astoņi simti tūkstoši cilvēku pameta savu dzimteni it kā brīvprātīgi un obligāti. Šādus apstākļus radīja valsts vadītāji. Medicīniskie pakalpojumi iedzīvotājiem ir iznīcināti. Nav pietiekami daudz slimnīcu un speciālistu. Latvija ir līderis sirds un asinsvadu slimību, tuberkulozes un HIV infekcijas jomā. Latvijas vadība atļāva savā teritorijā ievest atkritumus no Eiropas. Meži tiek izcirsti un pārdoti ārzemniekiem neapstrādātā veidā. Kā pēdējais līdzeklis, lai parādītu cilvēku acis, viņi tiek zāģēti dēļos ...
Un tautai saka, ka viņi ir mantojuši sliktu mantojumu no PSRS ...
Cilvēki redz un jūt netaisnību, nacionālās bagātības zādzību, korupciju ...
Iespējams, ka pilnvērtīgas personas parādīšanās ir nepieciešama kvalitatīva vecāku sinhronā orgasma. Pilnīgi augšanas posmi ar vecmāmiņām, vectēviem, bagāta saziņa ar pilnu ģimeni. Un raiba komunikācija ar visiem sabiedrības locekļiem un kategorijām. Īsāk sakot, tas ir līdzsvars un līdzsvars starp sāpēm un ciešanām. Un prieks ar prieku.
Kas notika šodien? Pēc apmēram 200 gadu jūga sarkanajiem kakliem ir ne tikai drausmīga iedzimtība, bet arī pašiznīcinošas iedzimtas stresa-šoka reakcijas, kas sagrozīja smadzēņu un uztveri, kas apgrieza radītāja vērtību sistēmu otrādi. Šos cilvēkus beidzot pabeidza filistrisms-patēriņš-neuzmanība, kas kā necaurspīdīga saite beidzot liedza *lopu* pēcnācējiem pašiem izvēlēties savu pusi.
Pareizi izprastu latviešu tautas vēlmi reālās neatkarības un brīvības izpratnē var salīdzināt tikai ar mūziku un lūgšanām.
Gulta riebjas melos, sekss nav melodrāma.
(Džulians Bārnss)
Vīrietis, tāpat kā sieviete, un dažreiz pat spēcīgāks, protestē, ja vēlas viņu izmantot kā darba un peļņas instrumentu.
Un atbilde ir vienkārša: vergu darbs ir bezjēdzīgs šī vārda tiešā nozīmē: tas ir instinkts, kuru mēs esam mantojuši no mūsu tālajiem troglodītu priekštečiem. Darbs tautas prieka un sev prieka dēļ nav izskaidrojams: tā ir programma ar stingri noteiktām receptēm.

Cilvēku mīlestība pret savu dzimteni vienmēr ir bijusi visspēcīgākais līdzeklis pret blūza, izmisuma, un pat slimību.
Brīvs, finansiāli neatkarīgs un neatkarīgs no vērga darba un domāšānas cilvēks ir uzreiz redzams - viņš ir aktīvs, plānu pilns un pat gatavs aptvert pasauli. No mīloša cilvēka prieks un laipnība izplūst visai pasaulei un apkārtējos padara laimīgākus.
Zinātnieki skaidro, ka tie ir neiromediācijas brīnumi un tie īpaši spēcīgi zied konfekšu-pušķu periodā, pēc kura sākas ikdiena, parasta dzīve. Psihologi tomēr apgalvo, ka mīlestība pret dzimteni, savu tautu vienkārši iegūst citu krāsu - tajā parādās dziļums un jēgpilnība, šķiet, ka cilvēki (tauta) no asinīm kļūst par radiniekiem.
Un kas notiks ar mums, ja mīļais cilvēks ir smagi slims, iespējams, letāli slims? Tiks iemiesotas bailes, sāpes, izmisums, cerība uz brīnumu, vēlme ietaupīt. Un arī visāda veida nelaimes fakta noraidīšana, kas jūs piemeklēja, un pakāpeniska notikušā pieņemšana.
Notikumi neattīstās, bet drīzāk griežas ap to pašu pieredzi(riņķi).

Ņemot vērā sabiedrības nepamatoto noslāņošanos pēc īpašuma, ir jāpastiprina cīņa par sabiedrības vairākuma sociālo taisnīgumu. Tautiešiem jādomā, par kurām partijam un par kuriem cilvēkiem viņi balso vēlēšanās. Sociālo pabalstu sadalē ir jācenšas panākt vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem. Nepieciešams pārorientēt valsts, pašvaldību, prīvatu monopoluzņēmumu pasakaino peļņu Latvijas pilsoņu sociālajām vajadzībām.

Rūpes par cilvēku ir jābūt Latvijas valsts galvenajam mērķim. Latvijas līderiem lielāka prioritāte jāpiešķir sociālajai politikai. Tādās jomās kā: iedzīvotāju nodrošināšana ar pašu ražotu pārtiku un rūpniecības precēm, izolētu un siltu mājokļu celtniecība, pakalpojumu sektors, medicīnas pakalpojumi, kvalitatīva izglītība, kas jāsāk no bērnudārza. Šo uzdevumu risināšanai ir jāpiešķir daudz vairāk līdzekļu, tostarp samazinot apropriācijas aizsardzībai, kosmosa programmai un uz valdības izdevumu rēķina, kas lielākajai daļai cilvēku nav prioritāri. Tas dažu gadu laikā ļaus būtiski uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni.
Augstākajai likumdošanas institūcijai - Seimam - jāpauž Latvijas tautas griba visu fundamentālo jautājumu risināšanā un jānovērš tādu lēmumu, likumu un noteikumu pieņemšana, kas nav nepieciešami tautas vairākumam.
Visām valdības, politiskajām un sabiedriskajām organizācijām jābūt likumīgi pakļautām Seimam.
Visai varai vajadzētu piederēt tautai ne tikai uz papīra. Deputātiem ir jāuzņem savā ofisā pilsoņi un jāpilda viņu (tautas) griba.
Ir jānovērš bezpartejisko personu diskriminācija, pieņemot šos cilvēkus darbā atbildīgos amatos. Vienmēr prioritātei jābūt kompetencei, godīgumam, pieklājībai.

Balsojot, cilvēkiem jāpievērš uzmanība partijām, kandidātiem, viņu dzīves pieredzei, zināšanām, izglītībai.
Par lielu nožēlu (latviešu tauta joprojām guļ). Un tautas ienaidnieki iznīcina latviešus visas pasaules priekšā. Un visas valstis (angliski runājošās) klusē. Vai cilvēki barikādēs dežurēja, lai dzīvotu šādu dzīvi? Latvijas zeme tiek pārdota ārzemniekiem. Lauksaimniecība, izglītība, medicīna, valsts ekonomika (rūpnīcas), ostas un tā tālāk tiek sagrauta. Cilvēkus labprātīgi izraidīja apmēram astoņi simti tūkstoši cilvēku. * Akupācijas* laikā no trim Baltijas republikām uz Sibīriju tika izsūtīti aptuveni 120 - 130 tūkstoši cilvēku. Īpašums Latvijā tika atcelts (ir īpašuma nodoklis) un tā tālāk ... Cilvēki nevar pamosties 30 gadus
Daudzus gadus mēs esam pārliecināti, ka valsts ir neefektīva īpašniece, un tikai privātīpašnieks var izlabot šo neefektivitāti. Tagad, trīsdesmit piecus gadus pēc perestroikas sākuma (starp citu, Baidens tvītoja, ka valstīm ir jāatjaunojas (rebuilding) - bumerangs ir atgriezies), var spriest, cik pareizs bija šis vērtējums. Cik efektīvi bija jaunie privātīpašnieki? Vispār nav efektīvi. Par to varam spriest pēc valsts pilsoņu vairākuma sociālās aizsardzības līmeņa. Valsts vienmēr ir efektīvāka, un privātais uzņemējs vienmēr tiek pieskaņots ātrai naudai, kuru nevar iegūt, veidojot sarežģītus tehnoloģiskus procesus un produktus, kurus privātajam ipašniekam ir pārāk grūti izveidot bez valsts. Tāpēc tagad ēkas un ceļi brūk, ierēdņi dod priekšroku savām kabatas un ārzonas kompānijām un cilvēkus aplaupa ar papildu pilnīgi neloģiskiem nodokļiem. Un naudas valsts kasē nebija, un naudas joprojām nav. Jūs varat apskatīt situāciju no saistītitās tējkannas punkta. No viena trauka ūdens samazinās, un citā traukā tas nonāk. Ūdens nekur nepazūd. Tas attiecas arī uz naudu ...
K. Žiharevs

Посмотреть исходный код:



Назад к содержимому