Sievietes seksuālais orgasms. Lai gan sieviešu un vīriešu seksuālās tieksmes pamatā ir vieni un tie paši mehānismi, kas ir balstīti uz seksuālo hormonu darbību, abu dzimumu seksuālā uzvedība un attieksme pret seksu atšķiras.

Tam ir gan bioloģiskais, gan psiholoģiskais pamatojums.

Cilvēka seksualitāte sastāv no divām daļām: VĒLME vest seksuālo dzīvi un PRASME to darīt.

Ir viedoklis, ka sekss nav svarīgāka un obligāta sievietes dzīves komponente, tomēr prakse pierāda, ka tā nav taisnība.

Gan sievietes, gan vīrieši iziet visas psihoseksuālās attīstības stadijas: platonisko, erotisko, seksuālo.

Pilna seksuāla brieduma momentā, kas katrai sievietei iestājas savā laikā, viņai ir jāizjūt seksuālā tieksme, kas ir jāapmierina.

Pie tam sieviešu seksualitāte stipri atšķiras no vīriešu seksualitātes ar to, ka tajā ir stiprāk izteikta tieksmes erotiskā komponente, kas ir saistīts ar dažādu hormonālo fonu.

Tas nozīmē, ka sievietes izjūt lielāku vajadzību pēc mīļiem vārdiem, maigiem pieskārieniem, skūpstiem un citiem mīlestības sociāliem atribūtiem.

Turpmāk veselai seksuāli nobriedušai sievietei pēc vairāku gadu ilgām stabilām seksuālām attiecībām, izņemot seksuālo tieksmi dzimumakta laikā ir jāizjūt arī orgasms (seksuāla izlāde).

Pie kam pastāv vairāku veidu orgasms: klitorālais, vaginālais un jauktais.

Tā ir svarīga seksuālo attiecību komponente gan vīriešiem, gan sievietēm, jo fizioloģiski tā ir saistīta ar maksimālas baudas pārdzīvošanu, kas veicina pievilcību un attiecību stabilitāti.

Ļoti bieži uz jautājumu, vai Jūs izjūtat orgasmu, sieviete atbild: „Es nezinu, kas tas ir, aprakstiet to man, varbūt es to arī izjūtu.”

Ne velti saka: „Tam, kas to nav izjutis, to nepaskaidrosi, bet tas, kas to ir izjutis, nevarēs to sajaukt ne ar ko.”

Bet var teikt arī tā: orgasms nav uzbudinājums, tas ir ļoti patīkams un KVALITATĪVI jauns stāvoklis, kas iestājas uz seksuālā uzbudinājuma virsotnes.

Viena no izplatītākām sieviešu seksuālās dzīves problēmām ir anorgasmija – nespēja izjust seksuālo izlādi, kas ir dzimumakta neatņemama un finālā stadija.

Anorgasmija var būt primāra un sekundāra. Primārie traucējumi tiek atzīmēti no paša seksuālās dzīves sākuma, sekundārie – pēc noteiktā seksuālo attiecību perioda. Ir svarīgi atzīmēt, ka reti kurs izjūt orgasmu pirmās seksuālās tuvības laikā.

Daudzām sievietēm ir nepieciešams regulāras seksuālās dzīves periods, lai viņiem rastos seksuālā tieksme un izveidotos spēja izjust orgasmu.

Anorgasmiju seksuālās dzīves sākumā sauc par „orgasma fizioloģisko deficītu”, savdabīgu seksuālā nenobrieduma izpausmi. Tomēr, ja seksuālā tieksme jau ir noformējusies un ir skaidri izteikta, bet sieviete ilgu laiku neizjūt orgasmu, tas izsauc nelabvēlīgas fiziskas un emocionālas sekas.

Seksuālas izlādes neesamība noved pie sastinguma parādībām mazā iegurņa apvidū, kas izveido labvēlīgus apstākļus ginekoloģisko un dažāda veida infekcijas slimību attīstībai. Anorgasmijai ir arī liela ietekme uz sievietes psihi, jo tā izsauc nepamatotu satraucamību, ātrsirdīgumu , agresivitāti, noskaņojuma nestabilitāti, vājumu, apātiju, raudulību un nevēlēšanos nodarboties ar seksu.

Tas viss noved pie seksuālās tieksmes samazināšanas un seksuālās vienaldzības attīstības, kas samazina sievietes iespējas izveidot un saglabāt stabilas partneru un ģimenes attiecības, jo seksuālā harmonija ir viens no svarīgākajiem laulības stabilitātes faktoriem.

Individuāla pieņemšana. Uz konsultāciju var pierakstīties pēc iepriekšējā pieraksta.