Masturbācijas psiholoģija

Konstantīns ŽIharevs

Pastāv daudz nelokāmu mītu un maldinošu uzskatu par masturbāciju. Masturbācijas izplatība nav ierobežota ar atsevišķu personību bērnības vai seksuāla brieduma periodiem.

Daudzi pieaugušie vīrieši un sievietes, arī tie, kas sastāv laulībā, turpina masturbēt visu mūžu.

Ir pierādījumi tam, ka ar masturbāciju ik pa laikam nodarbojas lielākā daļa pieaugušo vīriešu un gandrīz puse no sievietēm. Visbiežāk ar masturbāciju nodarbojas no 25 līdz 50 gadu vecumā. Cilvēki, kas sastāv laulībā, parasti masturbē nedaudz retāk, nekā vientuļie, it īpaši tas attiecas uz vīriešiem.

Pastāv liela izkliede pēc masturbācijas biežuma – no ļoti retas (viena vai divas reizes gadā), līdz reizei dienā vai biežāk. Viss tas ir sastopams normāliem, veseliem un laimīgiem indivīdiem.

Masturbācija pavisam nav obligāti aizvieto seksu ar partneri. Protams, dažreiz to izmanto seksa vietā ar partneri. Tomēr masturbācija ir arī patstāvīga seksualitātes izpausmes forma, kas nav atkarība no citu seksuālās aktivitātes formu pieejamības. Daudzi no tiem, kam ir piesātināta seksuālā dzīve, un kuriem vienmēr ir pieejams sekss ar partneri, vienalga masturbē.

Pētījumi rāda, ka aktīvā masturbācija un vientuļa seksuālā aktivitāte visdrīzāk ir viena no parastās seksuālās dzīves komponentēm, kas iekļauj sevī arī seksuālo aktivitāti ar partneriem.

Ir vairāk iespējams, ka tiem, kas biežāk masturbē, ir biežākas seksuālās attiecības ar partneriem. Daži patiešām dod priekšroku tikai masturbācijai, un to nevajag uzskatīt par seksuālā nebrieduma vai neapmierinātības pazīmi.

Ar masturbāciju var nodarboties kopā ar partneriem. Ļoti daudzi seksuālie partneri nekad nerunā par masturbāciju. Pat ja abi regulāri nodarbojas ar masturbāciju, viņi nevar atzīt to viens otram. Acīmredzot masturbācija ir viens no tiem noslēpumiem, ko partneri neatklāj viens otram.

Spēja pārvarēt šo komunikācijas barjeru un sākt sarunu par masturbāciju var kļūt par svarīgu etapu seksuālās saskarsmes uzlabošanas procesā. Daži pāri uzskata, ka kopējā masturbācija vai partnera masturbācijas vērošana ir patīkama dzimumattiecību forma.

Pārlieku masturbācijas nevar būt. Ilgu laiku grāmatās par seksu, kas bija domātas jauniešiem, tika runāts par to, ka masturbācija nav nekas slikts, ja nenodarboties ar to pārāk bieži.

Faktiski nepastāv pārlieku masturbācijas medicīniskie kritēriji. Masturbācija neizsauc fiziskos kaitējumus neatkarībā no tā, cik bieži tā tiek praktizēta. Lielākā daļā gadījumu ir dabiskie ierobežojumi, un kad indivīds sajūt seksuālo piesātinājumu, viņš (vai viņa) vienkārši zaudē interesi pret seksuālā uzbudinājuma stāvokli. Orgasmu skaits, kas ir nepieciešams seksuālai piesātināšanai, mainās atkarībā no indivīda un apstākļiem. Tie, kas masturbēja vienu reizi mēnesī, apgalvoja, ka pārlieku masturbācija ir viena vai divas reizes nedēļā, tomēr tie, kas masturbēja divas vai trīs reizes katru dienu, uzskatīja, ka pārlieku masturbācija ir piecas reizes dienā.

Masturbācija var sniegt tādu pašu fizioloģisko seksuālo apmierinātību kā sekss ar partneri. Ja izskatīt šo jautājumu tīri no fizioloģiskās pozīcijas, dažiem cilvēkiem masturbācija var sniegt pilnu apmierinājumu. Protams, ja seksuālo pārdzīvojumu pilnībai ir svarīga ne tikai fiziska, bet arī emocionāla tuvība, masturbācijai var būt daži trūkumi.

Tomēr bieži masturbācija, it īpaši sievietēm, sniedz pašregulējamās stimulācijas iespēju, kas noved pie stiprāka orgasma, nekā tas, ko viņas sasniedz dzimumakta laikā. Dažas no šīs intensīvās stimulācijas metodēm var pārnest arī uz seksu ar partneri, it īpaši pie nosacījuma, ja partneri var brīvi runāt par tēmām, kas ir saistītas ar seksu.

Masturbācija ir labs paņēmiens izmēģināt seksuālo pārdzīvojumu sajūtas un reakcijas. Mūsdienu seksoterapeitu un seksuālās audzināšanas speciālistu vidū ir izplatīts viedoklis, ka masturbācija ir ne tikai vesela un normāla prakse, bet arī noderīgas pieredzes iegūšanas metode.

Vīriešu gadījumā ir ļoti iespējams, ka seksuālo funkciju realizācijas raksturu var ietekmēt tas, kā viņi masturbēja jaunākā vecumā.

- ja jaunietis masturbācijas laikā centās sasniegt orgasmu pēc iespējas ātrāk, šī tieksme iespējams tiks pārnesta arī uz dzimumaktu priekšlaicīgas ejakulācijas formā.

- ja iemācīties masturbācijas laikā savaldīt ejakulāciju pēc iespējas ilgāk, tas bieži var transformēties par paškontroli dzimumakta laikā ar partneri.

Attiecībā uz sievietēm ir atzīts, ka masturbācija ir svarīgs paņēmiens, kas palīdz uzzināt, kas ir orgasms, un kā to sasniegt. Dažādi vingrojumi uz masturbācijas pamata tiek izmantoti kā sākotnējais etaps ceļā uz pilnu apmierināšanu dzimumattiecībās ar partneri.

Pētījumi rāda, ka salīdzinājumā ar tām precētām sievietēm, kas nekad neizjuta orgasmu masturbācijas laikā, sievietēm, kas masturbācijas laikā sasniedza orgasmu, daudz biežāk izdevās sasniegt orgasmu arī dzimumattiecībās ar vīru. Pie tam, viņām bija raksturīga spēcīgāka seksuāla tieksme, augstāks pašnovērtējums, augstāks apmierinājuma līmenis laulībā un tendence uz ātrāku seksuālo uzbudinājumu tuvības laikā ar vīru.

Masturbācija nenoved pie vājības, psihiskiem traucējumiem vai fiziskas novājēšanas. Kad mīti par masturbācijas saistību ar dažādām psihiskām un fiziskām slimībām izpūtēja, kļuva skaidrs, ka nav tādu slimību, kas varētu tikt izsauktas ar masturbāciju, neatkarībā to tā, cik bieži konkrētais indivīds ar to nodarbojas.

Kādreiz treneri brīdināja sportistus, lai tie izvairās no masturbācijas un citām seksuālas aktivitātes formām, it īpaši naktī pirms lielām sacensībām, jo uzskatīja, ka tas izsauc lielu enerģijas patēriņu.

Kaut gan orgasms tiešām var palīdzēt izlādēt saspringumu un atslābināties, daudzi atlēti apgalvo, ka patiesībā tas var palīdzēt viņiem sasniegt panākumus. Masturbācija neatņem organismam enerģiju.

Visbeidzot vīrieši nezaudē spermu, ja bieži nodarbojas ar masturbāciju. Izplatītie maldi apgalvoja, ka vīrieša organisms ir spējīgs ražot tikai noteiktu daudzumu spermas, un ka katra ejakulācija pietuvina vīrieti pie izsīkuma. Patiesībā dziedzeri, kas ražo spermu, saglabā aktivitāti sākot no seksuālā brieduma momenta, līdz vecumdienām. Tie nepārstāj ražot spermu pēc noteiktā orgasmu skaita. Patiesībā fakti liecina par to, ka jo augstāka ir vīrieša seksuāla aktivitāte jaunībā, jo augstāka tā paliek arī turpmāk. Jo vairāk spermas organisms izdala ejakulācijas laikā, jo vairāk jaunas spermas tas ražo.

Masturbācija neizraisa seksuālo orientāciju uz savu dzimumu un attiecīgu uzvedību. Daudzi uzskata, ka masturbācija ir saistīta ar seksuālo tieksmi pret sava dzimuma pārstāvjiem. Baudas saņemšana no savām ģenitālijām tiek interpretēta kā tieksme saņemt baudu no sava dzimuma ģenitālijām. Tā nav taisnība.

Ar masturbāciju nodarbojas gan heteroseksuālie cilvēki, gan geji un lesbietes. Šī prakse neietekmē viņu seksuālo orientāciju.

Pieteikšanās uz konsultāciju pēc iepriekšējā pieraksta.