No visām vecāku sūdzībām par saviem pusaudžu bērniem pirmo vietu ieņem agresīva uzvedība (2.vietā – cieņa, 3.vietā – slinkums). Kāpēc? Lai izprastu šādas uzvedības cēloņus, ir nepieciešams saprast, ka agresija un agresivitāte nav viens un tas pats. Agresija ir jebkura uzvedība, kas satur draudus, vai kaitē citiem cilvēkiem, kas nevēlās šādu attieksmi pret sevi. Agresivitāte ir psihoemocionālais stāvoklis, kuru raksturo augsta nosliece uz agresiju.

Pusaudžiem ar augstu agresivitāti ir raksturīgas sekojošas īpašības: [citāts no M. Allworld 1998, ar autora izmaiņām un papildinājumiem]

Lielākā daļa situāciju tiek iztvertas kā draudošas un naidīgas attiecībā pret viņiem. Paaugstināta jūtība pret negatīvo attieksmi pret sevi (prasīgums, kategoriskums, paaugstinātais tonis, vai otrādi – ignorēšana, tiek uztverti kā agresija un izsauc atbildes agresīvu uzvedību). Iepriekšējs noskaņojums uz negatīvu sevis uztveršanu no apkārtējo puses. Nespēja novērtēt savu agresiju kā agresīvu uzvedību (novērtē agresiju kā vienīgu pašizteiksmes un savu interešu aizsardzības līdzekli). Pastāvīga apkārtējo apsūdzēšana pašu destruktīvā uzvedībā. Atbildības neuzņemšanās par savu rīcību.

Ierobežotā reakciju izvēle uz problemātisku situāciju (raksturīga: izvairīšanās, noliegšana, problēmas nozīmes pārspīlēšana vai samazināšana, cēloņu un seku samainīšana, kā arī „iestrēgšana”).

Zems empātijas līmenis attiecībā pret citiem. Vāji attīstīta savu emociju kontrole. Vāja visu savu emociju apzināšanās, izņemot dusmas un baudu (nabadzīga emocionālā palete). Neuroloģisko izpaudumu esamība: nestabila un izkliedēta uzmanība, vāja operatīva atmiņa, nestabila iegaumēšana. Neprot prognozēt savas rīcības sekas. Ir pozitīvi noskaņoti attiecībā uz agresiju, jo caur agresiju izjūt savu nozīmi un spēku.

Ja jūs interesē dažādu pusaudžu agresijas formu izpausme atkarībā no vecuma, dzimuma, kā arī audzināšanas sociālas vides, izmantojiet šo saiti, lai pārietu un sadaļu „Problēmas būtība”.

Kāpēc mūsu bērni ir tādi? Kas viņiem traucē būt labākiem un labsirdīgākiem? Psihologi izdala četras galvenās pusaudžu agresijas sastāvdaļas: augsts personīga uztraukuma līmenis, neadekvāts pašnovērtējums, uzvedība, kas ir atkarīga no grupas, zems sociālas adoptācijas līmenis (izstumtā sindroms). Viss ir tik vienkārši un skaidri! Bet no kurienes rodas visas šīs „sastāvdaļas”? 60% - audzināšana un ģimenes savstarpējās sadarbības tips, 20% - sociālas vides ietekme, 15% - organisma psihofiziloģiskas īpašības noteiktā vecuma, 5% - mantotā predisponēšana.

Jūsu ģimenē ir agresīvais pusaudzis? Ja mēs būsim godīgi paši ar sevi, mēs redzēsim, ka ģimenes ar agresīviem pusaudžiem būtiski atšķiras no citām ģimenēm. Tālāk ir izklāstītas 6 atšķirības (citāts no A. Bandura 1998.). 1. Agresīvo bērnu ģimenēs ir bojātas emocionālas saites starp bērniem un vecākiem, it īpaši starp tēviem un dēliem. Vecāki ir drīzāk naidīgi noskaņoti viens pret otru, viņiem nav kopīgu vērtību un interešu. 2. Tēvi parasti paši demonstrē agresīvas uzvedības modeļus, kā arī atbalsta agresīvās tendences savos bērnos. 3. Agresīvo bērnu mātes parasti nav prasīgas attiecībā uz saviem bērniem un bieži ir vienaldzīgas pret viņu sociālo veiksmīgumu. Bērniem nav skaidri noteiktu mājas pienākumu. 4. Agresīvo bērnu vecākiem uzvedības un audzināšanas modeļi bieži ir savstarpēji pretrunīgi, un attiecīgi bērnam tiek piestādītas savstarpēji izslēdzošas prasības. Parasti ļoti cietsirdīgs tēvs un nolaidīga māte (bet iespējams arī otrādi). Rezultātā bērnam veidojas izaicinošās, opozicionējošās uzvedības modelis, kas tiek pārnests uz apkārtējo pasauli. 5. Galvenie audzināšanas līdzekļi, ko izmanto vecāki ir fiziskie sodi, draudi, privilēģiju atņemšana, apzināta mīlestības un rūpju atņemšana sliktas uzvedības gadījumā. Vecāki nekad nejūtas vainīgi par dažādu sodīšanas veidu izmantošanu. 6. Agresīvo bērnu vecāki nemēģina izprast savu bērnu destruktīvas uzvedības iemeslus un paliek vienaldzīgi pret viņu emocionālo pasauli. Atzīsim, ka mūsu bērnu agresīva uzvedība provocē: agresiju mūs pašos (un tālāk mēs ar savu uzvedību uzturam bērna agresiju). Visdrīzāk lielākā daļa vecāku, izlasot šo pagalvojumu, man nepiekritīs... Ļoti žēl, jo gadījumā, ja jums ir interesanti uzzināt vairāk par vecāku agresijas formām – izmantojiet šo saiti, lai pārietu uz sadaļu „Problēmas būtība”. Pilnas vai daļējas kontroles zaudēšana par savu bērnu (daudzu vecāku uztverē audzināšana un kontrole ir viens un tas pats). Vainas sajūta un „vecāku nepilnvērtības” kompleksa parādīšanās (bez komentāriem). Sasprindzinājums starp vecākiem (kas ir vainīgs tajā, ka bērns tā uzvedās?). Stress.

Lūk, daži padomi, kas ļauj samazināt saspringumu saskarsmē ar pusaudzi: (citāts no Amirgazmajeva O.A., Ahmadejeva N.M., Usova J.V. „Stress: kā to pārvarēt” Армада-Пресс, Москва, 2001.) – sarunājieties mierīgi, nepaaugstiniet balsi, mēģiniet saglabāt savaldīšanos jebkurā gadījumā, esiet laipni, neļaujiet savām jūtām jūs vadīt, neaizvainojiet bērnu – viņš to neaizmirsīs; ja jūsu bērns izsaka vēlmi ar jums parunāt, uzklausiet viņu uzmanīgi, bez kliedzieniem un pārmetumiem; sekojiet sev – nepieļaujiet atšķirīgu attieksmi pret jūsu bērniem; apspriediet ar bērnu svarīgas ģimenes lietas, neatstādiniet viņu no piedalīšanās tajās, viņam ir jājūt, ka viņa viedoklis tiek ievērots un tam ir nozīme; nesagaidiet, ka bērns pieņems jebkuru jūsu padomu vai rīkojumu un bez ierunām to izpildīs – iepriekš noskaņojot sevi uz paklausīgumu, jūs pārdzīvosiet lielu stresu, kad tas nenotiks; strīda laikā bērns var pateikt to, ko viņš patiesībā nedomā – ka viņš jūs nemīl, ienīst utt. Ņemiet vērā, kas tas ir pateikts emociju ietekmē, nekrītiet panikā; ziniet, ka ideālo vecāku nav, visi pieļauj kļūdas, nevajag pastāvīgi vainot sevi tajā, ka jūs esat slikta māte vai slikts tēvs – tas tikai palielinās jūsu nepārliecinātību sevī un ļaus pieņemt nepareizu lēmumu vajadzīgā brīdī.

Ko es piedāvāju Jums? Dažas konsultācijas, kas ir veltītas attiecību harmonizācijai ar jūsu bērnu (parasti 5 tikšanās). Katrā konsultācijā tiek izstrādātas vairākas audzināšanas metodes bez vardarbības, konkrētie profilakses un agresivitātes pazemināšanas paņēmieni ģimenē, pusaudzim un sev pašam. Mēs kopā detalizēti izanalizēsim savstarpējo attiecību tipu Jūsu ģimenē, izvērtēsim to no pusaudžu psiholoģijas pozīcijas, iemācīsimies noteikt Jūsu ģimenes tipiskas „nestabilitātes” zonas.

Jūs ieinteresēja mans piedāvājums? Jums ir nepieciešama papildus informācija? Zvaniet: +37126395126.