Pētījumi ģimenes terapijas jomā liecina par to, ka Krievijas ģimenēm ir raksturīga augsta attiecību saliedētības pakāpe. Ir zināms, ka krist galējības nav labi, un visā ir nepieciešams meklēt zelta viduci. Kad augsta saliedētības pakāpe pārtop par saplūšanu attiecībās, sākas emocionālas un daudzas citas problēmas. Ko nozīmē „saliedētība” un „saplūšana”? Ar jēdzienu „saliedētība” saprot ģimenes locekļu emocionālo saikni, tuvību vai pieķeršanos. Saplūšanas stāvokli (cieša emocionāla tuvība) var vērot starp jaunlaulātajiem vai arī starp māti un zīdaini. Šādos gadījumos saplūšana ir attiecību norma. Visos pārējos gadījumos saplūšana starp vecākiem un bērnu, kas ir vecāks par trīs gadiem, draud ar augstu emocionālo spriedzi, konfliktiem, satraukumu, psihosomatiskām saslimšanām , kā arī ar atkarību no kaitīgām vielām – alkohola, narkotikām, nikotīna, ēdiena. Tas notiek tādēļ, ka ģimenes locekļi neievēro viens otrā individuālās atšķirības un intereses. Šādās ģimenēs var būt izplatīts mīts par to, ka „mēs esam vienotā ģimene”. Un kāda no ģimenes locekļiem mēģinājumi atdalīties un sākt nodarboties ar savu personīgo dzīvi tiks uzreiz pārtraukti.

Ir daudz piemēru ģimenēm ar saplūšanas attiecībām. Tā, ģimenē, kur vīrs ir alkoholiķis, bet sieva, kas mēģina viņu kontrolēt, ir ļoti satraukta un aktīva. Praktiski viņa pati provocē vīra protesta reakciju, un viņš sāk dzert vēl vairāk. Savukārt, jo vairāk vīrs dzer, jo satrauktāka un kontrolējošāka kļūst viņa sieva un tā tālāk.

Ģimenes, kurā ir bērns ar bronhiālo astmu, raksturo saplūšanas attiecības starp māti un bērnu. Bērns ar astmas lēkmēm reaģēs uz mātes attālināšanos, māte būs ļoti satraukta un ar savām rūpēm vēl vairāk veicinās bērna infantilismu, t.i. patstāvības neesamību.

Par citu piemēru var kalpot laulāto pāris, kurā viens no laulātajiem atšķiras ar augstu emocionālas atkarības pakāpi no otrā laulātā. Pieņemsim, ka tā ir sieva. Viņa ir ļoti greizsirdīga, kontrolē vīra saskarsmi ārpus mājas – ar draugiem, radiniekiem un darbā, rīko viņam scēnas, ja viņš nav laicīgi piezvanījis vai ir aizkavējies, domā, ka vīrs ir neuzticīgs. Savukārt vīrs ir arī emocionāli atkarīgs no sievas, viņš apvainojas un arī mēģina viņu kontrolēt. Pakāpeniski ģimenes satraukuma un spriedzes līmenis pieaug, sākas skandāli, kas var novest pie attiecību šķiršanas, vai arī pie laulāto psihiskām vai fiziskām slimībām.

Bērniem, kas atrodas saplūšanas stāvoklī ar saviem vecākiem, parasti ir grūti kļūt patstāvīgiem un atdalīties no vecāku ģimenes. Tas notiek vairāku iemeslu dēļ: pirmkārt bērni izaug un kļūst ļoti infantili (t.i. nepatstāvīgi), otrkārt, vecāki skatās uz bērnu kā uz daļu no sevis, un traucē viņa atdalīšanai. Tā, man nācās strādāt ar vienu jauno cilvēku, kuram bija divas sievas un vairākas mīļākas tikai tādēļ, ka viņas visas nepatika viņa mammai. Rezultātā viņš apzinās, ka viņa mammai nepatīk neviena sieviete, un ka mamma vienmēr mēģinās konkurēt ar viņa sievām. Pateicoties terapijai viņš saprata, ka lai pārtrauktu šādu attiecību scenāriju, viņam ir nepieciešams atdalīties (diferencēties) attiecībās ar savu māti. Savukārt mammai, lai nejustos vientuļai, ir nepieciešams sākt nodarboties ar savu personīgo dzīvi un savām interesēm. Pakāpeniski pacients sāka mazāk apspriest savu personīgo dzīvi ar māti, atjaunoja attiecības ar sievu, pārstāja reaģēt uz mātes šantāžu, kad viņa teica, ka no dēla „nepaklausības” viņai paaugstinās spiediens un sāp sirds. Viņš atrada mātei labus ārstus un pārlika atbildību par viņas veselību uz viņu pleciem. Kad pacienta ģimenē piedzima bērns, mamma mēģināja kontrolēt viņa audzināšanas procesu, bet jaundzimušā vecāki apsteidza viņas mēģinājumus, iepriekš atrunājos saskarsmes noteikumus ar mazdēlu. Rezultātā mamma bija spiesta pieņemt „spēles noteikumus”, ko piedāvāja viņas dēls. Viņa pārslēdza uzmanību uz savu ģimeni un mazdēlu. Ar dēlu nodibinājās nosvērtas un mierīgas attiecības.

Saplūšanas attiecības ir īpaši raksturīgas ģimenēm ar austrumu tradīcijām. Savukārt Krievijas ģimenes ceļas no totalitārās sabiedrības ar kopuma, kolektīvisma un pāraudzināšanas idejām, tāpēc šeit ir bieži vērojamas ģimenes ar vāju attiecību diferenciāciju (saplūšanu).

Amerikai un Rietumeiropas valstīm, kurās plaukst individuālas attīstības un individuālo sasniegumu idejas, tieši otrādi, ir raksturīgas atdalītas, jeb labi diferencētas ģimenes. Ar atdalītu ģimeni saprot ģimeni, kurā katrs no laulātajiem dzīvo savu dzīvi, un viņiem ir maz kopīgā. Šajās ģimenēs, tāpat kā ģimenēs ar saplūšanas attiecībām ir augsts šķiršanu līmenis. Par labi diferencētu sauc ģimeni, kurā katrs no laulātajiem dzīvo savu dzīvi, bet pie tam viņus apvieno kopējās vērtības un intereses. Šādās ģimenēs ir vairāk cieņas un atbildības. Piemēram, laulātie var atpūsties atsevišķi, viņiem var nebūt kopējā budžeta, un katram no viņiem var būt savas draugu kompānijas, bet pie tam viņiem ir kopējie darba un atpūtas veidi, kas ir interesanti abiem, viņi mīs viens otru un ir seksuāli pievilcīgi viens otram, viņi kopā nodarbojas ar bērnu audzināšanu. Tādi laulātie reti griežas pēc palīdzības pie psihologa, jo viņiem tas nav nepieciešams.

Dažādus saskarsmes tipus ģimenē var attēlot sekojoši: laulātie ar saplūšanu – mēs esam tik tuvi, ka mēs neatšķiram viens otru; atdalītie laulātie; laulātie ar diferencētām attiecībām.

Izejot no rietumu un austrumu ģimeņu kultūras atšķirībām, var paredzēt, kādas grūtības sagaida laulību, kurā laulātie nāk no divām dažādām kultūrām. Izskatīsim gadījumu, kas vīrietis ir musulmanis, kurš apprecēja ebrejiešu izcelsmes sievieti. Sieviete ieguva no vecākiem drīzāk rietumu audzināšanu. Viņa ir pieradusi pie neatkarības. Pirms laulības viņa ieņēma vadītāja amatu lielā uzņēmumā, dzīvoja viena, bija materiāli un emocionāli nošķirta no saviem vecākiem. Pēc laulības viņa bija spiesta atstāt darbu, jo viņas vīrs – privātā uzņēmuma direktors, bija noskaņots pret sievas karjeru un uzskatīja, ka sievai ir jābūt labai saimniecei. Mana paciente teica, ka viņa „aizbēga no zelta būra”. „Neskatoties uz to, ka tas ir zelta, tas tomēr ir būris”, - viņa teica. Izvēle starp greznumu un brīvību tika izdarīta, un viņa izvēlējās iespēju attīstīties kā personība.

Jūs varat paši mēģināt noteikt un atzīmēt uz skalas attiecību saplūšanas/atdalīšanas līmeni: saplūšanas līmenis līdz 25% raksturo patoloģiju ģimenē, no 25 līdz 50% - saplūšanas attiecības ģimenē, no 50 līdz 70% - ģimene ar labi diferencētām attiecībām (60% - ideālās attiecības), no 80 līdz 100% - atdalītas attiecības ģimenē.

Izejot no šiem teorētiskajiem priekšnoteikumiem, rodas jautājums: ko darīt ģimenēm ar saplūšanas vai atdalītām attiecībām? Lai to saprastu, sākumā ir nepieciešams izpētīt procesus, kas notiek jūsu ģimenē. Kādi attiecību tipi pastāv starp dažādiem ģimenes locekļiem. Izņemot saplūšanu, šeit var pastāvēt koalīcijas (divu ģimenes locekļu savienības), konflikti un trīsstūri – kad divi cilvēki apvienojas pret trešo. Pašiem dažreiz ir grūti tikt skaidrībā ar to, kas notiek Jūsu ģimenē. Šeit ir nepieciešams skats no malas, tas ir profesionāla psihologa palīdzība, kas specializējas ģimenes terapijā. Nosakot tendences, kas valda Jūsu ģimenē, izprotot to izcelsmi (analizējot vismaz trīs ģimenes paaudžu attiecības katrā no pusēm), Jūs varat mēģināt mainīt uzvedības paraugus ģimenē. Ja laulātie, vai vecāki un bērns, atrodas saplūšanas attiecībās, viņiem ir nepieciešams diferencēties. Tā, ģimenes terapeits aprakstīja sarežģītu savas diferenciācijas procesu no bērna. Sākumā mammai bija prieks pildīt dēla vietā viņa skolas mājas darbus, uzzināt no citām mammām mājas uzdevumus un pilnībā kontrolēt bērna mācību procesu. Kad viņa atklāja, ka bērns pārstāja mācīties pats, viņa saprata, ka šī prakse ir jāpārtrauc, un atbildība par mācībām ir jānodod dēlam. Viņa paskaidroja bērnam kas jau mācījās trešajā klasē, ka viņa rīkojās nepareizi, izpildot viņa vietā viņa mājas darbus un uzņemoties pilnu atbildību par mācībām. Turpmāk viņa piedāvāja viņam pildīt mājas darbus pašam un pašam atbildēt par savu mācības procesu un savām atzīmēm. Viņa saskārās ar strauju bērna pretestību, kurš raudāja un vainoja viņu tajā, ka viņa ir slikta māte, jo nepalīdz viņam ar mājas darbiem. Lai izvairītos no dēla mēģinājumiem manipulēt ar sevi, viņa aizbrauca atvaļinājumā uz diviem mēnešiem, atstājot dēlu ar viņa tēvu. Dēla mēģinājumi piesaistīt tēvu pie mājas darbu pildīšanas bija neveiksmīgi. Pakāpeniski dēls sāka saņemt aizvien sliktākas un sliktākas atzīmes. Kad mamma atgriezās no atvaļinājuma, dēls un vīrs satika viņu ar pārmetumiem, bet viņa turpināja stingri pieturēties pie savas pozīcijas. Viņa runāja un pastaigājās ar dēlu, visādi viņu izklaidēja, t.i. pildīja visus mātes pienākumus, bet nenodarbojās ar viņa mācībām, pilnībā nododot tās dēla ziņā, jo pretējā gadījumā viņa nāktos mācīties dēla vietā un risināt viņa problēmas visu atlikušo dzīvi. Viņa pat nepārbaudīja viņa dienasgrāmatu un negāja uz vecāku sapulcēm. Bērns, kas mācījās uz divniekiem un kaunējās no tā, jūtās ļoti aizvainots, un sāka pakāpeniski uzlabot savas atzīmes. Skolu viņš pabeidza ar „četriniekiem” un „pieciniekiem” un šobrīd veiksmīgi mācās augstskolā.

„Saplūšanas” attiecības starp jaunlaulātajiem parasti diferencējas dabiskā veidā, kad katrs sāk eksistēt atsevišķi no otra, nodarbojoties ar mācībām, darbu, satiekoties ar draugiem. Bet pie tam laulātie nosaka lomas un pienākumus ģimenē – kopīgi vienojoties par tiem. Ir pienākumi un izklaides veidi, kurus viņi var darīt kopā, bet ir arī lietas, kuras viņi var darīt atsevišķi. Jūsu pozīcijai attiecībās ar partneri ir jābūt tādai, ka Jūs cienāt viņa brīvību darīt to, ko viņš uzskata par nepieciešamu, Jums nav gaidas vai prasības, kas ir jāizpilda Jūsu laulātajam. Jūs cenšaties apzināties jūsu gaidu pamatotību. Jūs varat mierīgi pieņemt viņa atteikumu kaut ko izdarīt, nemēģinot viņu manipulēt. Vēl viena īpašība, kas atšķir ģimenes ar saplūšanas attiecībām, ir paaugstinātas (iracionālas) prasības un gaidas. Ir jāsaprot, ka jūs neapprecaties tādēļ, lai Jūsu laulātais risinātu Jūsu problēmas. Savas problēmas Jūs risināt paši. Ja Jūsu partneris Jums tajā palīdz – labi, ja nē – Jums nav tiesību viņam to pārmest. Tādai ir jābūt jūsu pozīcijai.

Atdalītās ģimenēs laulātie ne tikai atsakās pildīt viens otrā prasības un gaidas, bet viņiem praktiski nav kopējo interešu un mērķu, izņemot sadzīvi un bērnus. Iespējams, ka viņiem vienkārši nav interesanti atrasties viens otrā sabiedrībā. Katrs no viņiem nodarbojas ar savu karjeru, viņi satiekas tikai gultā vai bērnu pasākumos. Šādā gadījumā laulātajiem ir jāpārskata savas vērtības, jāpaplašina interešu loks, jāmeklē vairāk kopējā – kādu māksliniecisku darbību, aizraušanos, kas viņus apvienotu. Ja nekas tāds netiek atrasts, parasti cilvēki izšķiras.

Ģimenēs ar atdalītām un saplūšanas attiecībām ir augsts neuzticības līmenis. Atdalītā ģimenē laulātie parasti ir savstarpēji neuzticīgi, jo viņi meklē cilvēku, kas viņiem ir tuvs. Ģimenēs ar saplūšanas attiecībām parasti ir neuzticīgs tas laulātais, kas atrodas pasīvākā pozīcijā, kuram nav iespēju realizēt savas intereses, attīstīt savu personību. Piemēram, ja attiecībās dominē sieva (kas arī ir raksturīgs Krievijas ģimenēm), bet vīru apmierina tas, ka viņa risina visus ģimenes jautājumus, vīrs meklēs sev mīļāko, vai sāks strauji kāpt pa karjeras kāpnēm, apmierinot savas vajadzības pēc varas un līderības. Pie tam vīrs aizvien retāk parādīsies ģimenē, jo neizjutīs pietiekoši daudz uzmanības un pieņemšanas.

Lai diferencētos attiecībās ar partneri, ir nepieciešams iemācīties cienīt viņu kā personību, izturēties ar cieņu pret viņa interesēm, un pieņem viņu tādu, kāds viņš ir.

Ceru, ka šīs domas un rekomendācijas palīdzēs Jums uzlabot attiecības ar saviem tuviniekiem.