Greizsirdība ir viena no raksturojošām īpašībām, kas satuvina cilvēku ar dzīvnieku. Ar greizsirdību ir saistītas cilvēciskās drāmas, izjauktas attiecības, sāpes, kas noved līdz prāta aptumšojumam.

Jūs esat pārāk greizsirdīgs, jūsu aizdomīgums attiecībā uz jūsu mīļoto pārkāpj visas prātīgas robežas, moka viņu ar aizvainojošām izsekošanām, plosa ar bezgalīgiem pārmetumiem: „pārāk mīļi paskatījies uz pazīstamo vīrieti vai kolēģes vīru”, „pārāk ilgi aizkavējies darbā pie draudzenes”, „sarunājies ar kādu pa telefonu” un tml. Ja viss ir tieši tā, atļaušos apgalvot, ka jūsu attiecības ir uz izjukšanas robežas. Pat ja sākumā šāda greizsirdība šķitīs jūsu mīļotajai par lielas mīlestības pazīmi: „ja viņš ir greizsirdīgs, tas nozīmē, ka viņš mīl”, tad nepaies ilgs laiks, un jūsu greizsirdība kļūs par šķērsli normālām, pilnvērtīgām attiecībām, un liks jūsu mīļotajai bēgt no jums prom.

Greizsirdīgs vīrietis kļūst neprātīgs, mēģinot izsekot un atklāt neuzticīgo un padarīt galu jebkurām uzmanības zīmēm no citu vīriešu puses. Viņš nav spējīgs kontrolēt savu rīcību un vārdus. Rezultātā viņš saņem aizvainojošus vārdus no savas mīļotās, neuzticību, kas spēj izjaukt pat vislabākās un vispatiesākās attiecības.

Psiholoģi nereti salīdzina greizsirdību ar skaudību. Dažreiz mēs runājam par „balto skaudību”, bet skaudība ir skaudība, un mēs biežāk izjūtam „melno”, kad dvēsele vaid un raud no tā, ka kaimiņš ir nopircis dārgo mašīnu vai māju, bet kolēģim ir smuka mīlniece. Skaudība rodas pret kādas vērtības īpašnieku, ja pašam šīs vērtības nav. Bet greizsirdība ir nekas cits kā vērtības īpašnieka bailes, ka viņam var to atņemt. Sanāk, ka greizsirdīgs cilvēks iedomājas, ka viņa mīļotais cilvēks ir vērtība un viņa īpašums, ko var iekārot un atņemt citi. Šāda īpašnieka pozīcija dažreiz šķiet neizbēgama un pat nepieciešama mīlošo cilvēku attiecībās. Tā ir kļūda. Greizsirdība ir sajūta, kas tiek tikumiski nosodīta, jo tās sekas ir aizsargājoši-agresīva uzvedība, rūgtais apvainojums, mokošie pārdzīvojumi. Agresija var būt vērsta pret mīļoto un dārgo cilvēku, kā arī pret cilvēku, kas pēc jūsu domām ir iekārojis jūsu „īpašumu”.

Uzticība un cieņa ir cilvēku patiesīgu, saprotošu un mīļu attiecību pamats. Greizsirdība ir slikta sajūta jebkurā tās izpausmē. Pirmkārt, greizsirdība var būt pierādījums tam, ka jūsu attiecībās pastāv nepilnvērtības sajūta fiziskā, intelektuālā vai sociālā ziņā: cilvēki ar augstu pašnovērtējumu ļoti reti kļūst par greizsiržiem. Otrkārt, greizsirdība noēd dvēseli un veicina negatīvo emociju rašanos.

Sievietes mēdz būt greizsirdīgas, bet starp vīriešiem greizsiržu ir ievērojami vairāk. Par vienu no iespējamiem iemesliem socioloģi nosauc dzimumu attiecību sociālo organizāciju, kad daudzu gadsimtu garumā sieviete tika uzskatīta par vīrieša īpašumu, tajā laikā, kad vīrietis bija relatīvi brīvs. Liels skaits ģimeņu izjūk tad, kad viņu attiecībās iejaucas greizsirdība. Tā pazemo, apvaino, rada naidu un daudzas citas problēmas.

Sekss ir visvecākā cilvēku attiecību joma, kas izsauc tīkamākās gaidas un vētraināku sašutumu, daudzas runas, pārdomas un pilnīgu neziņu par to, kā ir jāveido intīmās attiecības. Psiholoģi un seksologi atklāja noslēpumus, un publiskoja statistikas datus: lielākā daļa laulību izjūk tādēļ, ka laulāto starpā nav seksuālās harmonijas.

Disharmonija seksuālajās attiecībās izjauc pat visstiprākos sakarus, noved pie savstarpējās jūtu atvēsināšanas, satraucamības, neirozēm un neuzticības. Nereti, paši to neapzinoties, cilvēki izskaidro šķiršanos ar sabojātām attiecībām, partnera slikto raksturu un citiem iemesliem. Katrs no mums ir absolūti pārliecināts par to, ka zina pietiekoši daudz par dzīves intīmo pusi, un ir noteikti pilnībā informēts par mīlestību un tās virzieniem, bet pie tam šķiršanos skaits nesamazinās, bet tieši otrādi – palielinās ar katru gadu. Kas tajā ir vainīgs? Vīrieši vai sievietes? Vai abi?

Pēc seksuālās revolūcijas pasludināšanas izmaiņas notika tikai video un grāmatu jomā – parādījās to lielāka erotizācija; savukārt dzimumattiecību kultūra, tāpat kā agrāk, palika zemā līmenī. Par to saka visas pasaules seksologi, jo viņi paši pārliecinās par zināšanu trūkumu dzimumattiecību jomā, kas izjauc pat vissiltākās un vispatiesākās attiecības.

Pilna harmonija ir sasniedzama, bet tikai pie nosacījuma, ka to vēlās abi partneri. Mēs jau esam runājuši par to, ka sievietes seksualitāte atšķiras no vīrieša seksualitātes, jo tā ir piepildīta ar lielāku psiholoģisku saturu. Sievietei ir lielākas prasības attiecībā uz kontakta situāciju, iepriekšējiem notikumiem un attiecībām.

Intīmajās attiecībās atklājas dzimumu noslēpumi, sieviete slikti saprot vīrieša loģiku, un otrādi. Vīrietis ir vairāk piezemēts, bet sievietes sapņi, neapmierināta tieksme pret maigumu vai kaisli, nerealizēta saprašanas un līdzjūtības vēlme, pārvēršas par sieviešu vienaldzību pret seksu.

Sievietes vēsums pret dzimumattiecībām var izpausties kā nepietiekoša seksuālā tieksme, un pat riebums pret dzīves intīmo pusi. Nav nepieciešams atgādināt, ka ciniska un rupja attieksme pret sievieti, viņas vēlmju ignorēšana novedīs pie viņas atteikšanās no seksuālām attiecībām. Pie tam, pietiek pat ar netaktisku uzvedību vai paliekošām atmiņām par neglītu rīcību, kas notika, piemēram, vakar.

Vīrietis var neprātīgi mīlēt sievieti, bet nedot savai mīļotajai īstu laimi. Jo viņš orientējas uz savām vēlmēm, domājot, ka sievietei ir jājūtas tāpat kā jūtas viņš. Atceroties par to, ka dzimumattiecībām ir divi dzinēji, fizioloģiskais un psiholoģiskais, ir nepieciešams atzīmēt, ka vīrietim tas ir fizioloģiskais un psiholoģiskais, bet sievietei - psiholoģiskais un fizioloģiskais. Tas nozīmē, ka dažādu dzimumu pārstāvjiem tie atrodas atšķirīgajos līmeņos. Kaut gan intīmo attiecību psiholoģiskais aspekts ir stiprinātājs vai vājinātājs gan sievietēm, gan vīriešiem, tomēr sieviete daudz nopietnāk reaģē un psiholoģisko diskomfortu. Pieviltās cerības, vīrieša privātīpašnieka vai patērētāja attieksme var padarīt sievieti nejūtīgu pret seksuālām vajadzībām un apturēt viņas seksuālo tieksmi.

Īstais sievietes seksuālais vēsums ir sastopams retāk nekā fiktīvais vai iegūtais. Īstais seksuālais vēsums var rasties ginekoloģisko slimību vai centrālās nervu sistēmas organisko slimību rezultātā vai pēc dažādu ārstniecisko preparātu lietošanas. Tomēr tie ir izņēmuma gadījumi. Visbiežākais sieviešu seksuālā vēsuma cēlonis ir psiholoģiskie momenti. Piemēram, kad vīrietis uzturas pret sievieti tikai kā pret savu seksuālo tieksmju apmierināšanas avotu – tas ir seksuālais egoisms; kad vīrietis uzturas pret sievieti kā pret savu padoto vai savu īpašumu, vīrieša rupjība un perversums; ārējie traucējošie un uzmanību novērsošie faktori – atsevišķas istabas neesamība, citu cilvēku klātbūtne dzīvoklī, saslimušais bērns, maiguma un mīlīguma trūkums, nesavaldība, ciniskums, palikušie dienas pārdzīvojumu un tml.

Normāla seksualitāte ir raksturīga katram veselam cilvēkam. Kad runā par sievietes seksuālo vēsumu, runa visdrīzāk iet par neatmodinātu vai piebremzētu seksualitāti.

Ir grūti cerēt uz to, ka jums izdosies pārvarēt sievietes negatīvo attieksmi pret jums, kas ir izsaukta ar to, ka viņa nepieņem jūs kā personību. Bet jūs noteikti varat pārvarēt jūsu mīļotās seksuālās audzināšanas trūkumus, un viņas saskarsmes prasmes trūkumu ar vīriešiem, atmodināt viņas seksualitāti.

Tam ir nepieciešama garīga tuvība. Tikai tā dod iespēju pastiprināt partnera uzticību. Savukārt uzticība dod iespēju sajust savas personības spēku, kas ved pie potences pastiprināšanas, seksuālās tieksmes un seksuālās apmierinātības.