Īstie vīrieši pazuda. Vīrieši kļuva sīkāki un infantili... Cik bieži pēdējā laikā šādas frāzes ir dzirdamas no sievietēm! Kas tad īsti notiek ar vīriešiem? Bet varbūt ar viņiem viss ir kārtībā? Varbūt kaut kas nav kārtībā ar mums, kas vienmēr izsaka savu neapmierinātību ar vīriešiem? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, mēģināsim saprast – ko nozīmē būt vīrietim?

Par vīriešiem nepiedzimst – par vīriešiem kļūst. Ko nozīmē būt zēnam? Tas nozīmē neraudāt, nečīkstēt, nesūdzēties, kad sāp. Tas nozīmē būt stipram, atbildēt par savu rīcību, mācēt sevi aizstāvēt. Ko visbiežāk puisis dzird ģimenē?

„Pacieties, kazak, – kļūsi par atamanu!” * „Nečīksti kā meitene!” * „Tev sāp? Nekas, līdz kāzām pāries!” * „Kāpēc tu neiesiti viņam pretī?”

No agras bērnības zēns saprot, ka nedrīkst sajust, un ka ir kauns izrādīt savas jūtas. Nedrīkst būt vājam un ir kauns izrādīt savu vājumu. Būt vīrietim nozīmē būt „bezjūtīgam”, būt cietsirdīgam, neizrādīt emocijas. Uz tā ir balstīta visa puišu audzināšanas sistēma. Šādas audzināšanas rezultāti ir zināmi – dzīvē ienāk auksti, vīrieši bez emocijām, kuriem ir ļoti grūti saskarties ar sievietēm. Vīrietim ir vieglāk izrādīt vienaldzību, nekā jūtas, vieglāk tēlot, it kā viņu nekas neaizskar, nekā atklāt savas patiesas jūtas. Un tā parādās vienaldzīgi vīrieši. Kas viņiem paliek? Loģika, racionālisms, lietišķā pieeja. Tādēļ vīrieši ir veiksmīgi zinātnē, politikā, biznesā.

Nākamais vīriešu tapšanas etaps ir skola. Būt puisim nozīmē iesaistīties kautiņos, būt nepaklausīgam, raustīt meitenes aiz bizēm, ienīst viņas un būt rupjam pret viņām. Būt rupjam pret skolotāju, kas ielika divnieku, tēlot, it kā skolotāja notācijas uz viņu neattiecas, neatzīt skolotāja taisnību, lai neatklātu savu vājumu.

Nākamais etaps – saskarsme ar vienaudžiem, kurā puisis iegūst jaunas „vīrieša īpašības” – pīpēšana, alkohola lietošana, lamu vārdu izmantošana (diemžēl, dažiem jauniešiem šādi priekšstati par īsto vīrieti paliek uz visu mūžu).

Pēc tam – „mācības” pusaudžu grupējumos, kur ir jābūt līdzīgam pārējiem, jāapģērbjas kā pārējie, jāklausās attiecīgā mūzika, jābūt attiecīgiem uzskatiem, lai visi pārējie tevi pieņemtu grupā. Ir pieņemts lielīties ar savām seksuālām veiksmēm (kas bieži reāli neeksistē, bet tiek izdomāti, lai atbilstu „īstā vīrieša” tēlam). Ir jāmāk aizstāvēt sevi, lai nekļūtu var vārguli.

Pēc tam „mācības” armijā – šeit ir nepieciešams būt stipram, lai atbilstu armijas dienesta normām, izturētu vecāko zākāšanos.

Šādas mācības rezultāts: attēls no reālas dzīves. Divdesmit gadus vecs jauneklis, kas ir atgriezies no armijas ar invaliditāti, jautri stāsta par to, ka viņš tika ievainots ar mīnas šķembu, kā viņš skatījās uz šķembas, kas izslējās no viņa ķermeņa, un uz kāju, kas gūlēja ar nedabisko leņķi, jo tās kauls bija salauzts. Viņš aprakstīja to kā jautru piedzīvojumu, viņa acis bija jautras, bet bija redzams, ka viņš uztraucas.

Jo nedrīkst atzīties, ka viņam bija bail – vīrieši tā nedara. Jo būt vīrietim nozīmē paslēpt savas jūtas, un atbilst tēlam, kas ir izveidojies sabiedrībā: vīrietim ir jābūt stiprākam!

Vīrietis izveido ģimeni, uzņemas jaunus pienākumus: viņam ir jāatbild par ģimeni, jāpelna nauda, lai to uzturētu (bet kā mūsdienas var uzturēt ģimeni vidējs iedzīvotājs?). Ja viņš netiek galā ar uzņemto atbildību, sieva nicinoši sauc viņu par „lupatu”.

Viņš iedziļinās darbā, reti pavada laiku mājās, neredz bērnus, nogurst un nav spējīgs uz seksuālām attiecībām (jauna parādība mūsdienu bagāto cilvēku vidū – seksuālas aktivitātes pazemināšanās, kad seksuālām attiecībām vienkārši nav spēka un enerģijas, jo visu paņem darbs). Un viņš atkal ir sliktais.

Seksologi un psiholoģi biežāk raksta par sieviešu dabu, kas reaģē uz nesaprašanu, konfliktiem, pienākumiem. Kas traucē viņai būt par pilnvērtīgbu sievieti, aizmirstot par to, ka vīrietis arī ir cilvēks, un arī viņš spēj pārdzīvot un pārnest attiecību sekas seksuālajā dzīvē! Kas parūpēsies par to, lai vīrietis arī būtu apmierināts? Kāpēc pret vīrieti attiecas kā pret primitīvu būtību, naudas gūšanas avotu, domājot, ka viņam vienmēr ir labi.

Vīrieši ģimenē ir ieslodzīti stingros atbilstības rāmjos. Viņiem vienmēr tiek piestādītas paaugstinātas prasības. Viņi nevar atļauties vienkārši būt paši par sevi.

Šādas slodzes noved vīriešus pie pastāvīga saspringuma, hroniskiem stresa stāvokļiem, nervu sabrukumiem, infarktiem 40 gadu vecumā. Diemžēl vīrieši nevar tikt vaļā no slodzes tikpat vienkārši kā sievietes: pasūdzēties mammai, atvieglot dvēseli ar draudzeni.

Viņu galvenais psiholoģiskas aizsardzības paņēmiens ir tēlot, ka problēmas neeksistē, ka viss ir kārtībā un nekas nenotiek (tā ir pilnīgi bērnišķīga reakcija – bērns slēpjas zem segas, domājot, ka viss atrisināsies pats pa sevi).

Un konflikta situācijā, lai neizrādītu vājumu, un neatzītu savu netaisnību, kas aizskars viņa pašcieņu, viņš izvēlas izvairīties no apspriešanas, noslēgties sevī. Sievietes zina, cik sarežģīti dažreiz atrast kopīgo valodu ar vīriešiem.

Kad dzīves situācija kļūst neizturama, palīdz alkohols – vienīgais veids, kā noņemt stresu un atslābināties.

Vai ir viegli būt vīrietim? Tas nav nekas apskaužams. Ir jābūt patiesi stipram, lai būtu vīrietim!

Katrai sievietei ir nepieciešams vīrietis, katram bērnam ir nepieciešams tēvs.

Radio pārraide saucās „Nepilna ģimene”. Tā notika tiešraidē un bija domāta kā saruna par problēmām ģimenē, kurā nav tēva. Pirmais zvans mainīja sarunas virzienu:

- Es audzinu meitu viena. Nu un kas? Vai tad es viņu neizaudzināšu? Mēs dzīvojam normāli. Tiekam galā bez vīrieša. Priekš kam viņš ir vajadzīgs? Es pati izaugu bez tēva, un, paldies Dievam, esmu izaugusi, un savu meitu audzinu ne sliktāk par pārējiem! Vīrietis ģimenē ir smaga nasta! No viņa nav nekāda labuma, bet tikai raizes: barot viņu un uzkopt aiz viņa!...

Vīrietis ģimenē nav vajadzīgs? Bērnam nav vajadzīgs tēvs? Bez vīrieša var izdzīvot? Lielākā daļā gadījumu vīrietis ģimenē ir tikai naudas ieguvējs. Lūk, šāda ir mūsdienu sabiedrības psiholoģija.

Neliela informācija par vīriešu nepieciešamību.

Tēvam un mātei ģimenē ir atšķirīgas lomas. Mātes loma paredz maigumu, pacietību, sapratni un līdzjūtību. Tēva loma – kontroli, ierobežojumus, normu un uzvedības rāmju noteikšanu. Apvienojoties, abas šī lomas dod iespēju pilnvērtīgai un harmoniskai bērna attīstībai, kur viss ir proporcionāli – siltums, augstas prasības, sapratne, kritika. Ja izkrīt tēva loma, bērna audzināšanā izveidojas niša. Labākā gadījumā sieviete cenšas pati spēlēt abas lomas: būt vienlaicīgi gan māte, gan tēvs, gan prasīga, gan saprotoša un kritizējoša! Un visbiežāk tas ir neefektīvi, ar greizumu vienā vai otrā virzienā. Un parādās neirotiskie bērni, bērni ar zaudētu uzticību, kas attālinās no mātes, jo nejūt stabilitāti attiecībās, nezina, ko no viņas sagaidīt.

Normāla puiša attīstība paredz identifikāciju ar tēvu, ar vīrieša lomu. Lai kļūtu par vīrieti, ir jābūt atdarināšanas piemēram. Ko atdarināt, no kā mācīties būt vīrietim ģimenē, kurā nav tēva? Un parādās infantilie, mīkstie, sievišķīgie puiši – māmiņu dēliņi.

Normāla meitenes attīstība paredz sievietes lomas atdarināšanu ar tēvu. Tēvs ir pirmais vīrietis, kas novērtē meiteni, koriģē viņas uzvedību. Tēva mīlestība, viņa uzslava, tēva pieņemšana ir meitenes normālā pašnovērtējuma pamats, tas palīdz atzīt sevi par pievilcīgu, vajadzīgu, vērtīgu. Bez tēva izaug nenovērtētas, nepārliecinātas, meitenes ar kompleksiem un nerealizētu vajadzību pēc mīlestības un atzīšanas, kas dzīvē realizējas kā nepārdomātas laulības, „tēva” mīlestības meklēšana citos vīriešos.

Normālai sievietei, lai justos kā sieviete, ir jābūt atbalstam. Lai cik sievietes neteiktu: „Tiksim galā arī bez vīrieša!”, viņas melo pašas sev. Viņas tiek galā, bet kā viņas par to maksā! Viņas ieta pa dzīvi kā darba zirgi – nogurušas un iebaidītas, ar savām problēmām un spēku trūkumu. Bet ar aizsardzības iedomību: „Vīrietis nav īpaši vajadzīgs!”

Bet viņš ir vajadzīgs! Katrai sievietei ir vajadzīgs vīrietis, katram bērnam ir vajadzīgs tēvs. Tāpēc ģimene bez vīrieša tiek saukta par nepilnu.

Vīriešu loģika. Vīriešu uzvedība. Vīriešu pieeja problēmu risināšanai. Vīriešu raksturs. Vīrietis ir noslēpums sievietei. Viņš ir pieradis pieņemt lēmumus, ja viņam netraucē to darīt. Orientēties uz darbībām, nevis uz spriedumiem par darbībām. Viņš balstās uz loģiku, faktiem, nevis uz emocijām. Tā ir viņa īpašība. Ar to viņš atšķiras. Tajā ir viņa spēks. Katrā vīrietī ir vīrietis, tikai viņš ir jāredz. Mēs raugāmies uz viņu kā uz sen pazīstamu, ierastu būtību, kas ir izpētīts un neinteresants, kā arī kā uz naudas pelnīšanas mašīnu. Un tikai ekstrēmās situācijās, kad sieviete kļūs vāja un zaudē iespēju valdīt un pārvaldīt, vīrietis gūst iespēju izrādīt sevi kā vīrieti.

Situācija, ko izstāstīja sieviete: „Mani aplaupīja. Vakarā, kad es gāju mājās, man uzbruka vīrietis, izrāva somu un pārbiedēja mani līdz nāvei... Es ieskrēju mājās un juceklīgi izstāstīju vīram par notikušo. Un pēkšņi viņš, kautrīgs, neizlēmīgs, inteliģents vīrs, paņem mani aiz rokas un saka: - Ejam! – Uz kurieni? – es nesaprotu. – Iesim viņu meklēt. Es izbrīnījos, Tādu es no viņa negaidīju! – Un ko mēs darīsim, kad viņu atradīsim? – es nošļupstēju. – Tā jau ir mana darīšana! – viņš atbildēja. Šajā mirklī es sapratu, ka pavisam nezinu savu vīru!”

Vīriešu nav? Viņi ir. Viņi kļūst stipri un atbildīgi tad, ja viņiem netraucē. Viņi kļūst par vīriešiem, kad sievietes vēlās redzēt viņos vīriešus. Viņi ir tur, kur viņiem dod iespēju būt vīriešiem. Viņi ir tur, kur ir grūti, tur, kur ir bīstami. Īsto vīriešu nav? Nav taisnība. Viņi ir un būs. Īstie vīrieši pazuda. Nē. Viņi ir blakus.

Kas ir nepieciešams vīrietim, lai paliktu par vīrieti? Lai būtu vīrietim, viņam ir jāvēlas būt vīrietim. Lai vēlētos būt vīrietim, viņam ir jābūt lepnam ar to, ka viņam ir tiesības saukties par vīrieti. Viņam ir nepieciešams dot iespēju un izveidot apstākļus. Bet ar ko var lepoties, ja vispārpieņemtie sabiedrības un ģimenes uzstādījumi saka: „Tas taču ir vīrietis, no viņa neko nepanāksi! Ko jūs sagaidāt no vīriešiem?”

Tad kas ir vajadzīgs, lai būtu vīrietim? Vīrietis ir jāciena, jo vīrieša lepnums veidojas tikai pie nosacījuma, ka viņu ciena. Vīrietis ir jānovērtē, jo vīrieša pašcieņa veidojas tikai no paša vērtības apzināšanās. Vīrietī ir jātic, jo vīrieša pašcieņai ir jābūt atbalstītai no apkārtējo puses. Ar vīrieti nedrīkst baidīties būt vājai, jo vīrieša spēks un atbildības sajūta veidojas tikai attiecībā pret vājāko. Vīrietis ir jāmīl, jo viss labais dzimst tikai mīlestībā!

Ja sievietes iemācītos saprast vīriešus tādus, kādi viņi ir, neuzstādot viņu priekšā augstus mērķus! Ja viņus pastāvīgi nesalīdzinātu ar vispārpieņemtajiem atbilstības kritērijiem, ja viņus atbrīvotu no pastāvīgas kritikas!

Katrs vīrietis potenciāli netika pietiekoši mīlēts bērnībā, katram ir neieciešams maigums, siltums un sapratne. Lielākā daļa vīriešu nesaņem pietiekoši daudz mīlestības arī ģimenē. Ja viņus vienkārši mīlētu tādus, kādi viņi ir, ja viņiem palīdzētu kļūt atklātiem un siltiem – ar viņiem būtu tik viegli! Un cik viegli būtu viņiem būt par sevi – būt vīriešiem.

Sapratīsim viņus tādus, kādi viņi ir. Mīlēsim un cienīsim mūsu vīriešus. Un tad īstie vīrieši nekad nepazudīs!