„Skatīsimies patiesībai acīs.

Gan es, gan Jūs esam sajukuši prātā,

nav nepieciešams to noliegt!”

M.Bulgakovs. „Meistars un Margarita”

Doma par to, ka starp pasauli un mūsu pasaules pieredzi pastāv nenovēršama atšķirība, jau ne pirmo gadsimtu pavada cilvēces gara vēsturi. Daudzas idejas un pasaules uzskati cīnījās šajā sakarā. Bet mēs nepieņemsim nevienu no pusēm, un neiesaistīsimies šajā cīņā.

Mūsu uzdevums ir noteikt savu potenciālu, iemācīties to izmantot, būt efektīviem un veiksmīgiem.

Pēdējā laikā oriģinālākais meklētais un praktiķis šajā jomā ir Karloss Kastaņeda.

Dona Huana mācība mulsina, satrauc, aizrauj. Kastaņedas vārds, atšķirībā no Seitira, Ēriksona un citiem, gandrīz nav sastopams pazīstamajā psiholoģijas literatūrā, bet viņa gars ir pastāvīgi jūtams šajos diezgan reālistiskajos tekstos.

Gars? Uztveršana, uzskats, sajūta, domāšanas veids. Doma – tā ir radusies emocija, bet tas viss izsauc reakcijas mūsu ķermenī.

Tas, ko dons Huans vēlējās izdarīt Karlosa labā ir motivēt viņu dzīves tieksmēm. Būt atbilstošam, ekspresīvam un maksimāli radošam visos dzīves momentos. Viņš gribēja mobilizēt visus Karlosa resursus tā, lai jebkura darbība, ko viņš veiktu, būtu par visu viņa iespēju, visu viņam pieejamo spēku realizācijas rezultātu.

Un konkrēti dons Huans pateica Karlosam sekojošus vārdus:

„Visefektīvākais paņēmiens izvairīties no šaubām un vēlēšanās atlikt uz rītdienu kaut ko jaunu vai jau zināmu – ir paskatīties aiz sava kreisā pleca. Šī ēna ir tava nāve, jebkurā brīdī tā var pietuvoties, uzlikt roku uz pleca un aizvest tevi sev līdzi. Rīkojies, jo tas, kas notiek ar tevi šobrīd, vienmēr var kļūt par pēdējo darbību, kas pilnībā tevi raksturo – pēdējais, ko tu paveiksi savā dzīvē.”

Viens no paņēmieniem konstruktīvi izmantot savu misiju ir saprast, ko nozīmē atļauties svārstīties un būt neizlēmīgam. Jo dzīve tiek dota tikai vienu reizi, un nav vērts to izšķērdēt.

Kad Jūs nevarat izlemt, Jūs rīkojāties tā, it kā jūs esat nemirstīgs. Jūs taču nezināt, kur un kad Jūs nomirsiet. Atcerieties, kā jūsu neizlēmība, bailes no neveiksmes padarīja galu visiem jūsu pasākumiem, izmeta jūs uz Dzīves ceļmalas.

Cits sava Likteņa veidošanas bāzes princips, kas ir līdzīgs pozitīvam nodomam ir „mērķa” atdalīšana no „uzvedības veida”.

Galvenokārt ir jānodala pozitīvais nodoms, funkcija, pārliecība, t.i. tas, kas veido uzvedību no pašas uzvedības. Citiem vārdiem sākot, cienīgāk, ekoloģiskāk un produktīvāk reaģēt uz „dziļo struktūru”, nekā uz problemātiskas uzvedības paviršu izpausmi. Un to mēs sāksim iemācīties jau pirmajā nodarbībā.

Jēdziens „pozitīvais nodoms” ir vairāk filozofisks, nekā praktisks. Bet ja cilvēkiem, iespējams, ir pozitīvi nodomi, tad kāpēc viņi rīkojas slikti? Kā iemācīties to atdalīt?

Vispārzināmā gudrība, ka „ceļš uz elli ir izbruģēts ar labiem nodomiem” paredz, ka labi nodomi negarantē labu uzvedību. Protams, cilvēki, kuriem ir labi nodomi, dara sliktas lietas, jo viņiem ir ierobežota Pasaules Karte. Ar šo jēdzienu mēs iepazīsimies trešajā nodarbībā. Problēmas atklājas tad, kad cilvēka Pasaules Karte ar labiem nodomiem piedāvā ierobežotu izvēli šo nodomu apmierināšanai.

Tad kā mēs svaram iegūt labas locijas pēc Pasaules Kartes, veiksmīgi un ar baudu peldēt pa Dzīves viļņiem?

Ir jāsāk lasīt šie raksti, jāizpilda praktiskie uzdevumi, jāuzdod jautājumi, un es sniegšu jums atbildes!

Kas ir nepieciešams no jums:

• Zināt, kā smadzenes atspoguļo apkārtējo pasauli.
• Kādi sensoriskie kanāli ir visvairāk iedarbināti jums vai citam cilvēkam.
• Kā cilvēks izkropļo pasauli, ko viņš uztver.
• Kādi vispārinājumi (ģeneralizācijas) nomāc cilvēku.
• Kādas „sviras un pogas” palīdz vadīt savas smadzenes un ietekmēt citus.
• Vienmēr atcerēties, ka vārdi-zīmes atveido realitāti pat ja tas nav noticis, bet mūsu zemapziņa to neatšķir. No tā rodas attiecīgie pārdzīvojumi, bet mēs zinām, ka pārdzīvojumu kārtība ietekmē mūsu efektivitāti.
• Prasme pārvaldīt savas emocijas.
• Prasme atspoguļot pārliecību, vienotību savā stājā, mīmikā, runā.

Kā arī daudz kas cits, kas tiks aprakstīts šajā rakstu sērijā un tiks paveikts mūsu nodarbībās. Un nevajag meklēt atbildes pie burvjiem, kas uzskata mūs par muļķiem. Ja viņiem tiešām viss sanāktu tik viegli, tad vairāku tūkstošgadu laikā Pasaulē viss būtu kārtībā, visi zinātu, kā rīkoties, visi izārstētos no alkoholisma, un visi būtu pieburti.

Mēz taču zinām, ka viss ir jāmācās: runāt, staigāt, lasīt, vadīt sevi un savas smadzenes. Mēs arī mācīsimies vadīt savas smadzenes. Bet kādam nāksies pārmācīties, jo kādreiz viņš ir mācījies nepareizi.

Mūsdienās, pēdējās desmitgades laikā, ļoti stipri mainījās sociālā vide. Un sabiedrība piestāda pavisam citas prasības katram tās loceklim, un katra nākamā sabiedrības attīstības stadija ievieš jaunu šo prasību virkni. Bet kāda informācijas plūsma gāzās mums virsū no televīzijas ekrāniem, interneta, avīzēm un žurnāliem. Un mēs jau dzīvojam citā vidē, nekā dzīvoja cilvēki pagājušajā gadsimtā, jau nerunājot par agrākajiem periodiem. Un to ir nepieciešams ievērot, un saprast, ka pagātnes mīti un metaforas ir tālu no mūsdienu cilvēka. Kā mēs visi labi saprotam, vide nosaka uzvedības stimulus, tāpēc ir jāmeklē sava vietā šajā mainīgajā Pasaulē.

Bet tas arī nosaka mūsu Likteņa scenārija plāna izvēli. Un kā atklāt tās mūsu smadzeņu rezerves, kas ir nepieciešamas, lai adekvāti iekļautos šajā straujajā sabiedrības informācijas plūsmā.

Protams, to nevar izdarīt ar izdomātu priekšstatu un prasību palīdzību.

Jau sen ir laiks atbilst mūsdienu tēlam par Apziņu un sava Ego psihi. Bet priekš tam ir nepieciešams daudz zināt par savu psihi, un jāizprot savas rīcības motīvi.

Pasaule kļuva plašāka un daudzveidīgāka – pētīsim savu Ego.

Šo Pasauli mēs uztveram caur sensoriskiem kanāliem: redzi, dzirdi, tausti, garšu, ožu. Bet smadzenes pārstrādā šos signālus un pamatojoties uz mūsu izdomātiem tēliem, zīmē mums Pasaules Karti.

Bet objektīvi uztvert apkārtējo pasauli traucē psiholoģiskie šķēršļi. Tie kā šoras, filtri, lēcas,  ierobežo, daļēji aizsedz un izkropļo pasaules uztveri. Un mēs sākam klaiņot pa dzīves jūru, bet daudzi sasitas pret rifiem, vai uzsēžas uz sēkļa.

Tāpat kā jebkurā vidē, cilvēks, kas ar savu uzvedību visvairāk apmierina sistēmas prasības, atrodas izdevīgākā stāvoklī. Arī mēs iemācīsimies atbilst šīm prasībām, bet vai tas nāks mums par labu? Mēģināsim ar labumu un efektivitāti uzzīmēt Mūsu Kartes, lai apietu rifus un sēkļus.

Bet kad cilvēka dzīvē tiek iztraucēta ierasta stabilitāte un ir nepieciešams pastāvīgi pieņemt atbildīgus lēmumus, viņam var rasties satraukuma un pat baiļu sajūta.

Dažreiz šīs jūtas tiek pārdzīvotas tik grūti, ka daži cilvēki izvēlas vispār aizbēgt no situācijas. Vistipiskākā ir „bēgšana” slimībā, alkoholismā, vientulībā. Jebkura bēgšana veicina nopietnas pašsajūtas izmaiņas, vai pasliktina saskarsmes problēmas.

Vai cilvēks varēs mainīt savus uzstādījumus un pārskatīt savu attieksmi pret notikumiem? Tas ir atkarīgs no viņa psihiskas elastības un rīcības variēšanas.

Mēģināsim atklāt mūsu rezerves un veiksmīgi tās izmantot.

Atbrīvošana no fobijām, depresijas un stresa.

Hroniska noguruma sindroma ārstēšana.

Neirožu, bezmiega, migrēnas un galvas sāpju ārstēšana.

Atbrīvošana no dziļām psihiskām traumām un stresu sekām.

Pašpārliecības veicināšana. Saskarsmes mācības.

Bailes no lidmašīnu pārlidojumiem.

Neuzticība un laulāto krāpšana: iemesli un pazīmes.

Vīra mīļākā. Sievas ārlaulības attiecības.

Laulātā flirts Internetā un greizsirdība pret virtuālo mīlestību.

Uzvarēt pretinieci.

Pārdzīvot, piedot, atgriezt uzticību ģimenē pēc ārlaulības sakariem vai šķiršanās?