Tiklīdz vīrs un sieva ir ieņēmuši bērnu, laulāto pāris pārvēršas par trijotni, par sabiedrības institūtu, par ģimeni. Tagad laulāto attiecībām ir jāmainās. Konkurencei, kas ir raksturīga jaunlaulātiem, un ir līdzīga tam, kas notiek brāļu un māsu starpā, ir jāpārtop par sadarbību. Tomēr izveidot šādu sadarbību ne vienmēr ir viegli. Bieži partneri slepus viens no otra rīkojas ar naudu, kas var novest pie nopietnām sekām. Tās var labāk izprast un izlabot, atklājot to patieso būtību. Kad pāris kļūst par trijotni, paceļas jautājums par to, kā plānot nākotnes ienākumus un izdevumus. Ar bērnu piedzimšanu pāris kļūst par sabiedrisko institūtu ar visām administratīvām problēmām, kas ir raksturīgas birokrātiskajam aparātam. Tiklīdz pāris kļūst par ģimeni, tam parādās problēmas, kas ir raksturīgas jebkurai korporācijai. Izveidojas piramidālā struktūra, kuras augšgalā atrodas vadītāji, bet apakšgalā – padotie. Jebkuru lietu vešanas stils ir atkarīgs no partneru personiskām īpašībām. Skopums, konkurence, aizvainojums, naidīgums un nodevība – lūk tās ir problēmas, kas tradicionāli rodas partneriem. No partneru personiskām vēlmēm ir atkarīgas arī attiecības, kas rodas uzņēmumam ar citiem uzņēmumiem un ar sabiedrību kopumā. Dažas firmas vēlās būt precīzi tādas pašas kā viņu konkurenti, citas – par savu konkurentu pilnīgo pretstatu. Dažas firmas cenšas visur būt pirmās, citas samierinās ar otro vietu. Izlasot šo nodaļu jūs sapratīsiet, ka organizācijas ziņā ģimene uzvedās līdzīgi jebkuram privātajam uzņēmumam. Runa ies par vidējā vecuma laulāto pāri – aptuveni no pirmā bērna piedzimšanas līdz kāzu piecpadsmitajai vai divdesmitajai jubilejai. Katram pārim ir jālemj, kurš cik pelnīs un kā ir jātērē nauda. Šie lēmumi ir atkarīgi no tā, kāda apslēptā nozīme ir naudai un materiāliem labumiem katram no laulātajiem. Šajā periodā jautājums par to, kuram cik ir jādod un kurš cik ir tiesīgs saņemt, kļūst par izšķirošo, bet konflikti, kas ir saistīti ar pretrunīgiem pienākumiem, ir sevišķi intensīvi. Mēs parunāsim par to, kāda loma šajā procesā ir bērniem, par atšķirīgu attieksmi pret naudu, par tādām krīzēm, ka laulāto krāpšana, naudas trūkums un izputēšanas iespēja, neapmierinātība ar darbu, veiksmes problēmas.

Bērni un finanses. Līdz ar pirmā bērna piedzimšanu attiecības starp laulātajiem kļūst arvien mazāk simetriskas un vairāk savstarpēji papildinošas. Jaunlaulāto attiecības parasti ir simetriskas: vīrietis un sieviete ir vienādi, abi strādā vai mācās, abiem ir līdzīgas vajadzības, vienādas balss tiesības lēmumu pieņemšanas laikā. Sievas pirmās grūtniecības laikā šīs attiecības kļūst vairāk savstarpēji papildinošas. Viņa ir stāvoklī, bet viņš nav, tā ir ļoti manām atšķirība. Viņai ir neieciešamas īpašas rūpes, viņas organisms ir apdraudēts, viņas vajadzības mainās, un viņa kļūst vairāk atkarīga no viņa.

Pāreja pie vidējā vecuma ir sarežģīts laiks laulātajiem. Vīram un sievai tagad ir dažādas vajadzības un viņi atšķirīgi jūt vajadzību viens pēc otra. Ja agrāk katrs no viņiem sagaidīja no otrā savu vajadzību apmierināšanu un tādas rakstura īpašības, kas viņam pietrūkst, tad tagad viņi ir vajadzīgi viens otram diezgan praktiskā ziņā. Viņiem ir jāapgādā un kopīgi jāizaudzina bērns. Viņu attiecībās pirmo reizi parādās vai kļūst intensīvāki konflikti, kas rodas pretrunīgu pienākumu dēļ, parādās greizsirdība. Vai sieva dod priekšroku bērnam nevis vīram? Vai viņa ir greizsirdīga par bērna un vīra attiecībām? Nākas pieņemt jaunus lēmumus. Kuram ir jāsēž mājās ar bērnu – vīram vai sievai? Vai viņai ir jāatgriežas pie darba? Un kad tas ir jādara? Kas notiks, ja ģimenei nebūs viņas ienākumu? Vai viņa upurē sevi, paliekot mājas, vai arī tas ir jāuzskata par privilēģiju? Tie visi ir sarežģīti jautājumi, un tieši šajā periodā laulāto pāriem izveidojas noteikti attiecību stereotipi, kas ir saistīti ar naudas lietām.

Laulātie, kas ir kļuvuši svešinieki. Kad laulātie nolemj uzņemties savstarpēji papildinošus pienākumus, piemēram, sieva kopj bērnus, bet vīrs strādā, viņi ar laiku pierod pie savām lomām un var nonākt līdz galējībām. Sieva bieži vien atsakās runāt par jebko, izņemot bērnus un ģimeni, bet vīrs pilnībā iedziļinās darbā. Ar laiku laulātie atklāj, ka viņiem palicis maz kopīgā. Iespējams, viņi mazāk strīdas par naudu, bet viņi kļūst par svešiniekiem. Ja ģimenes organizācija mainās, piemēram, kad bērni izaug un sieva atkal sāk strādāt, viņi var atkal sākt strīdēties naudas dēļ, tāpat kā tajos laikos, kad viņi biji jaunlaulātie un viņiem nebija bērnu.

Konkurence noved pie strīdiem, tomēr pilnīga savstarpēja aizstājamība noved pie garlaicības un attālināšanas. Lai laulātajiem būtu kaut kas kopīgs, ģimenē ir jābūt vismaz minimālai cīņai par kaut kādām problēmām. Mūsdienās, kad katram no laulātajiem ir sava nauda, darbs, draugi un vecāki, savstarpēja attālināšanās var būt īpaši stipra.

Pretrunīgie pienākumi. Vidējā vecuma laulātajiem bieži rodas konflikts pienākumu dēļ, kas ir savstarpēji pretrunīgi. Blakus tādiem konfliktiem vienmēr ir naudas problēmas. Bērniem augot vecāki kļūst vecāki un vairāk jūt vajadzību pēc mums. Un tieši šajā laikā mēs esam visvairāk aizņemti ar savu profesionālo karjeru. Rezultātā rodas daudzas dilemmas. Vai saistībām pret vecākiem ir jābūt pirmajā vietā? Vai arī galvenā prioritāte ir mūsu darbs un karjera? Veikt šādu izvēli nav viegli, jo darbs un karjera ir mūsu nākotne, mūsu labklājība, ģimenes ienākumu avots. Bet kā ir ar bērniem? Vai mēs nemīlam viņus vairāk par visu pasaulē? Patiesībā mēs pirmkārt gribētu palīdzēt viņiem. Kā ievērot viņu intereses un vienlaicīgi saglabāt savu ģimeni, joprojām būt par vīru un sievu, un neaizmirst par saviem vecākiem – šī ir dilemma, kas stāv priekšā daudziem no mums. Parasti nevajag likt vīrietim izvēlēties starp sievu un māti. Ir citi veidi kā risināt konfliktu par pretrunīgiem pienākumiem, neveicot šo grūto un nepareizo izvēli. Vēl viens tipisks pretrunīgo pienākumu piemērs ir konflikts starp bērnu un ģimenes biznesa interesēm. Šajā gadījumā vecāki parasti vēlās, lai bērni strādā viņiem piederošajā uzņēmumā. Un kad izrādās, ka bērni to nespēj, vecākus saplosa konflikts starp bērnu un uzņēmuma labklājību.

Vecāku nauda. Īpaši sarežģītas naudas problēmas rodas laulātajiem, ja vienam no viņiem ir nauda, kas ir mantota no vecākiem. Rodas jautājums: kam tā pieder? Vai tā ir vienkārši jānodod nākamai paaudzei neko neiztērējot? Vai šai naudai ir jānodrošina turpmāko paaudžu labklājība? Un vēl svarīgāk ir tas, ka tiek pacelts cits jautājums: kāpēc mani mīl - dēļ tā, kāds es esmu vai manas naudas dēļ? Kad naudas ir tik daudz, ka abi laulātie var atļauties nestrādāt, dzīve kļūst bezjēdzīga. Vienu no laulātajiem, vai abus no viņiem sāk plosīt doma: vai viņi gūtu panākumus dzīvē, ja viņiem nāktos strādāt? Šādas šaubas var sabojāt cilvēka raksturu un negatīvi ietekmēt ģimenes dzīvi. Visnepatīkamākā problēma, ko izsauc vecāku nauda, slēpjas tajā, ka tā ļauj laulātajiem dzīvot pāri savām iespējām. Kad vienam no laulātajiem ir nauda, kas ir mantota no vecākiem, abu laulāto dzīves stils parasti tiek noteikts ar bagātāka laulātā finansiālo stāvokli. Viņi uzskata, ka viņiem abiem ir tiesības izmantot mantoto naudu. Tomēr tiesības izmantot naudu nav tas pats kā īpašuma tiesības uz šo naudu. Laulības šķiršanās gadījumā mazāk turīgo laulāto sagaida nepatīkams pārsteigums: viņš atklāj, ka nevar pretendēt uz naudu, ko ir mantojis cits.

Izdevumi. Gadās tā, ka sasniedzot vidējā vecuma robežu vienam no laulātajiem parādās tieksme uz nevaldāmiem izdevumiem. Piemēram, sieva sāk izmantot kredītkarti un tērēt lielas naudas summas mājoklim, bērniem, apģērbiem un citām lietām, bet vīrs iegādājas sev sporta automobili, jahtu, dārgo mūzikas sistēmu un tā tālāk. Katrs no laulātajiem jūtas vainīgs, bet nevar noturēties no tēriņiem. Parasti tas liecina par saskaņotības trūkumu ģimenē un par kopējās prioritāšu plānošanas neesamību. Dažreiz šāda izšķērdība liecina par zemu pašnovērtējumu tam, kurš tērē naudu. Citos gadījumos tā ir sava veida atriebība par nepietiekamu mīlestību vai cieņu. Nesavaldāmie tēriņi ir viens ko kaitīgajiem faktoriem, kas apdraud laulības stabilitāti. Ir labi zināms, ka nesaskaņas, kas ir saistītas ar naudu, ir galvenais šķiršanās iemesls. Un visbiežāk šīs nesaskaņas ir saistītas ar laulātā nesavaldāmajiem tēriņiem.

Skopums. Nākamais nelaimīgu laulību iemesls, it īpaši tradicionālās ģimenēs, ir skopums. Kad laulāto starpā ir vienošanās par to, ka viens pelna naudu, bet otrs nodarbojas ar mājsaimniecību, pelnītājs dažreiz uzstāj uz tā, ka viņa balss ir izšķiroša jautājumos, kas ir saistīti ar naudas tēriņiem. Viņš var atteikties dot naudu tādiem izdevumiem, kas pēc otrā laulātā domām ir nepieciešami vai vēlami. Tad šis cilvēks tiek saukts par skopuli, kurš nedod ģimenei to, kas tai it kā ir nepieciešams. Nereti laulātais, kurš nepelna naudu, cenšas atriebties, dažreiz izmantojot šim mērķim bērnus vai vecākus. Šādam laulāto pārim ir sarežģīti pacelties virs ikdienas skandāliem; un nevēloties riskēt, laulātie iegūst drošības sajūtu, vienlaicīgi upurējot savu laimi. Pat ģimenēs, kurās pelna abi laulātie, viens bieži izrādās skops, bet otrs – izšķērdīgs. Jo skopāks kļūst viens, jo vairāk tērē otrs, lai izteiktu savu protestu, vai kompensētu dzīvesbiedra skopumu. Un jo vairāk tērē izšķērdētājs, jo skopulīgāks kļūst skopulis. Vīrs un sieva attālinās, arvien biežāk tiek izteiktas savstarpējas apsūdzības un arvien retāk tiek veiktas jebkuras kopīgās darbības. Parasti viss beidzas ar laulības šķiršanu. Īpaša situācija veidojas tad, kad viens no laulātajiem neaprobežo sevi savos tēriņos, bet izrāda skopumu, ja tas attiecās uz dzīvesbiedra izdevumiem.

Naudas trūkums. Lielākai daļai jaunlaulāto laulība ir līdzīga piknikam dabā. Viņi domā, ka „protams, būs neērtības, bet kopumā būs jautri”. Viņus var sagaidīt nepatīkams pārsteigums, kad viņi atklās, ka viņiem ir vairāk vēlmju un vajadzību nekā viņi bija domājuši, bet naudas pastāvīgi pietrūkst. Šis apstāklis kļūst acīmredzams, kad laulātie sasniedz vidējo vecumu. Vīrs nereti ir neapmierināts ar to, ka sieva nevēlās meklēt sev labāku darbu, bet sieva uzskata, ka vīrs varētu pelnīt vairāk. Bieži laulātie atklāj, ka viņi tērē vairāk nekā pelna, un vaino viens otru izšķērdībā. Strīdi par naudu var kļūt par parasto ikdienu. Konflikti par naudas trūkumu rodas pat tad, kad laulātie ir diezgan bagāti. Viens nabags laulāto pāris pēkšņi ir palicis bagāts, kad vīrs, kurš aizrāvās uz asa sižeta grāmatu rakstīšanu, ir kļuvis par vislabāk pārdodamās grāmatas autoru. Viņš sāka publicēt vienu grāmatu pēc otras, bet sieva uzņēmās atbildību par naudas izdevumiem. Viņu izdevumi pieauga: viņi daudz tērēja labdarībai, viņiem parādījās personāls, kas bija jāuztur. Sieva sāka pieprasīt, lai vīrs publicētu ne mazāk par vienu grāmatu gadā. Viņa apgalvo, ka tas ir vienīgais veids kā var uzturēt viņu dzīves līmeni. Vīrs vaino sievu tajā, ka viņa pat nezin, cik viņiem ir naudas un kur tā ir. Viņi tikpat sīvi strīdas par savu bagātību, kā kādreiz jaunībā – par savu nabadzību.

Dzīvot ne sliktāk par citiem. Sasniedzot vidējo vecumu, laulāto pāris bieži nonāk tādā ekonomiskajā situācijā, kas ir radusies neatkarīgi no viņu gribas un vēlmes. Reti kāda ģimene speciāli plāno, ko tā ir reāli gatava darīt ar savu naudu. Lēmumi tiek pieņemti pakāpeniski, pēc vajadzības, un nereti tiek noteikti ar to, kā rīkojas citi, nevis ar to, kas ir labāks ģimenei. Piemēram, laulātie var iegādāties māju kredītā, izmaksāt to, un domāt, ka tas ir grūti. Vai iegādāties divus automobiļus, kas ir greznāki nekā viņiem ir nepieciešams. Viņi var atklāt, ka pārāk daudz tērē mājas remontam, mēbelēm vai ceļojumiem. Lielākā daļa no šiem pirkumiem tiek veikta tāpēc, ka citi pērk to pašu; tiek uzskatīts, ka tā ir pieņemts. Īpašums ļauj sajust savu piederību pie noteiktas sociālās grupas, kuras locekļi dzīvo līdzīgās mājās un kuriem ir tādas pašas mantas. Daudzos laulāto pārus acīmredzami apvieno tikai viens – īpašuma uzkrāšana.

Vara mājās. Citās ģimenēs ir klusa vienošanās par to, ka tam, kurš pelna vairāk naudas ir arī vairāk varas, un tāpēc viņš pieņem visus lēmumus attiecībā uz to, kā tērēt naudu, vai vismaz var uzlikt veto uz otrā laulātā lēmumiem. Bet tam laulātajam, kurš nestrādā, vai pelna mazāk, parasti ir tieksme slēpt savus lēmumus no otrā, un viņš ir neapmierināts ar otrā laulātā varu. Dažreiz laulātais, kurs ir apdalīts ar varu, mēģina to iegūt, veidojot apvienību ar bērniem - apvienību pret otro laulāto. Šajā gadījumā tas, kurš pelna vairāk, jūtās izstumts no ģimenes, viņš apvainojas, ka starp pārējiem ģimenes locekļiem ir ciešākas saites. Dažreiz ir tā, ka viens no laulātajiem tēlo, ka viņš rīkojas ar naudu, bet otrais tam piekrīt. Šāda izlikšanās ir izsaukta ar vēlmi izdabāt ietiepīgo laulāto, apmierināt vecākus un ievērot bērnu intereses.

Krīzes. Dažiem vidējā vecuma laulāto pāriem ir raksturīga nepārtraukta krīžu virkne, kas atgādina skriešanu ar šķēršļiem: tiklīdz tiek pārvarēts viens šķērslis, uzreiz parādās cits, kas ir vēl sarežģītāks. Krīzes var radīt arī bērni – viņiem veidojas problēmas skolā, saskarsmē ar vienaudžiem, slimības. Krīzes rodas vecākiem: viņi kļūst vecāki, bieži slimo un laulātajiem nākas viņus kopt. Iespējams visnopietnākā no šādām krīzēm ir vacāku nāve. Krīzes var izveidoties arī darbā: amata maiņa, dažādas grūtības, darba zaudēšana, lieli parādi. Darba zaudēšana vai darba vietas maiņa ir nopietnas krīzes, kas apdraud ģimenes stabilitāti. Daudzas no šīm krīzēm ir saistītas ar naudu. Piemēram, problēmas, kas ir radušās bērnam, var atrisināt, ja ir iespēja maksāt par mācībām privātskolā. Tomēr vecākiem var būt dažādi viedokļi par to, vai tas ir labākais naudas ieguldīšanas veids, un uz šī pamata var rasties strīdi. Problēmu var izraisīt arī tas, ka pat ja vecāki ir nolēmuši atdot bērnu privātskolā, viņiem var nebūt pietiekošai daudz naudas, lai to apmaksātu. Tad viņi sāk strīdēties par to, vai sievai ir jāatsāk strādāt, vai arī ir jātērē ģimenes uzkrājumi. Tas pats notiek vecāku slimības vai nevarīguma gadījumā. Problēma vienmēr ir tajā, kur rast naudu un kā to iztērēt.

Neuzticība. Sasniedzot vidējo vecumu, laulāto seksuālajās attiecībās nereti izveidojas noteikts līdzsvars. Vīra seksuālās vajadzības ar laiku samazinās, bet sievas – pieaug, kamēr netiek sasniegts līdzsvars. Diemžēl tas nevar saglabāties ilgi. Šajā situācijā ir iespējami divi krīzes veidi. Pirmais – kad sievas seksuālās vēlmes sākt pieaugt, bet vīra – samazināties. Ar laiku sieva var sākt meklēt veidus kā apmierināt savas vajadzības ar citu vīrieti. Otrais krīzes tips – partnera komplekss: vīrietis uzskata, ka viņa seksualitāte samazinās, jo sieva ir nepietiekoši pievilcīga, un meklē jaunāku sievu, uzskatot, ka viņa atdzīvinās viņa seksualitāti. Dažreiz tā arī notiek, bet šajā gadījumā viņam nākas sākt visu no jauna un izveidot jaunu ģimeni. Dažas ģimenes nevar pārdzīvot viena laulātā neuzticību: dziļi aizvainotais laulātais izšķir laulību. Bet dažreiz neuzticīgais laulātais pārdzīvo pazemojumu, kad viņa neuzticība tiek atklāta, un izšķir laulību, jo viņam ir kauns. Dažreiz vidējā vecuma laulātajiem ir pat vairākas mīlas dēkas, un tomēr laulība tiek saglabāta. Iespējams, ka šīs mīlas dēkas pat kļūst par faktoru, kas padara laulību stabilāku. Īpašas grūtības rodas situācijās, kurās ir iesaistīta nauda. Vīrs uztur citu sievieti vai pat citu ģimeni. Sieva nonāk mīlnieka varā, kurš sāk izspiest no viņas naudu. Ja neuzticība ir saistīta ar finanšu zaudējumiem, vai ar krāpšanu naudas dēļ, laulība parasti beidzas ar šķiršanos.

Izputēšana. Ekonomiskas nestabilitātes laikā cilvēki baidās zaudēt savu darbu vai savus uzkrājumus. Šādas raizes var izsaukt strīdus naudas dēļ un nereti izraisa daudzas problēmas: slimības, depresiju un seksuālos traucējumus. Bailes zaudēt darbu vai uzkrājumus var kļūt par vissvarīgāko motivāciju vienam vai abiem laulātajiem. Šajā gadījumā attieksme pret darbu kļūst svarīgāka par savstarpējām attiecībām vai attiecībām ar bērniem. Tas var turpināties gadiem ilgi un padarīt laulību drūmu. Bailes no finanšu zaudējumiem visbiežāk ir sastopamas tiem cilvējiem, kas izauga nabadzībā, ekonomiskas depresijas laikā, pārdzīvoja emigrāciju vai karu. Īpašas raizes izjūt tie, kuriem kādreiz bija stabils finansiālais stāvoklis, tad viņi nonāca nabadzībā, bet vēlāk atkal sasniedza labklājību. Viņus neatstāj bailes, ka viņi atkal var visu zaudēt. Šīs bailes spēj likt cilvēkam visu mūžu nodarboties ar darbu, kas viņam nepatīk. Cilvēks var kļūt alkatīgs, kas savukārt var novest pie attālināšanās no citiem ģimenes locekļiem, kas strīdēsies par to, kurš vairāk pelna. Tam, kurš izauga finansiālās stabilitātes apstākļos, ir grūti saprast pārlieku raizes par naudu, ko izjūt imigrantu bērni. Nereti šīs paaudzes cilvēki ir apsēsti ar šādām raizēm pat vairāk nekā viņu vecāki, un vairāk cieš no izputēšanas bailēm. Lielākā daļa no vidējās klases pārstāvjiem arī izjūt sava finansiālā stāvokļa nestabilitāti un baidās no izputēšanas, jo nav nekādu garantiju, ka viņi paliks par sava sociālā slāņa locekļiem. Cilvēki, kas piedzima bagātās ģimenēs parasti jūtas droši, jo uzskata, ka nauda viņiem būs vienmēr. Nabagie un strādnieki arī parasti uzskata, ka viņu stāvoklis ir stabils. Viņi no dzimšanas ir pieraduši pie noteikta dzīves veida un ir maz iespēju, ka viņu finansiālais stāvoklis strauji uzlabosies vai pasliktināsies. Savukārt tiem, kas izauga vidējās klases ģimenēs, nav nekādu garantiju, ka viņu stāvoklis saglabāsies. Viņi ir spiesti daudz mācīties un vēl vairāk strādāt, lai ar lielām grūtībām paliktu tajā sociālajā slānī, kurā viņi ir izauguši. Nereti to vecāku bērni, kas pieder pie vidējās klases, vērojot šādas piepūles, atsakās iet pa šo pašu ceļu – ne tikai tāpēc, ka tas ir bezjēdzīgi, bet arī tāpēc, kas tas nesniegs viņiem pat vismazāko prieku. Tāpēc vidējās klases laulātie, kas baidās zaudēt to, kas viņiem ir, attālinās viens no otra pateicoties tam, ka viņi ir aizņemti tikai ar darbu, un pārdzīvo, kad viņu bērni pavisam nenovērtē viņu pūliņus.

Neapmierinātība. Dažos gadījumos neapmierinātība ar darbu tiek izmantota, lai manipulētu ar ģimenes locekļiem. Mana sieva parasti saka: „Nesatrauc tēvu. Seko līdzi tam ko tu runā: viņam ir daudz problēmu darbā”. Kad kādam no mums bija kaut kas nepieciešams, radās problēmas, vai bija nepieciešams apspriest kaut kādu plānu, sieva uzstāja, ka saruna ir jāatliek, jo tēvs bija pārāk aizņemts ar savām dienesta problēmām. Neapmierinātība ar darbu deva viņam iespēju nenodarboties ar bērniem, bet sievai ļāva kļūt par starpnieku mūsu attiecībās.

Veiksme. Sasniedzot vidējo vecumu, viens no vecākiem var sasniegt panākumus darbā, kļūt bagāts un slavens. Pārdzīvot veiksmi ir tikpat grūti kā neveiksmi. Laulātais, kurš sasniedza panākumus var kļūt prasīgāks vai attālināties. Un laulāto pāris nevarēs samierināties ar to, ka viens no viņiem sasniedza vairāk par citu. Veiksme bieži tiek pavadīta ar augstprātību un iedomību – rakstura īpašības, kas neveicina attiecību uzlabošanos ģimenē. Vēl sarežģītāk ir kad augstprātība mijās ar bailēm. Cilvēki, kas sasniedza lielus panākumus, nereti jutās kā viltvārži, kuriem jebkurā brīdī draud atmaskošana. Šie cilvēki dzīvo ar pastāvīgām raizēm, jo uzskata, ka viņi nav pelnījuši tādu veiksmi, un ka viņu personiskie panākumi ir tikai ilūzija. Rezultātā viņiem ir nepieciešams pastāvīgs atbalsts un viņu vērtības apliecināšana, kas ģimenei izrādās pārāk smagi.

Garlaicība. Finansiālā stāvokļa stabilitāte bieži izsauc garlaicību. Ja vidējā vecuma laulāto pārim nav nepieciešams pastāvīgi cīnīties par izdzīvošanu, garlaicība kļūst par galveno problēmu. Par laimi, daudziem laulāto pāriem nedod garlaikoties dažādas krīzes, kas norisinās šajā vecumā. Tomēr mierīgajos periodos viņus pārņem garlaicība. Lai tiktu vaļā no garlaicības, daži laulātie cenšas nodarboties ar to, kas viņus patiesi nesaista: aizraujas ar pirkumiem, ceļo, dzemdē vēl bērnus, vai strīdas jebkura iemesla dēļ. Līdz ar garlaicību var rasties sajūta, ka kaut kur citus noteikti ir kāds cits, kas ir interesantāks, valdzinošāks un ne tik garlaicīgs. Rezultātā nereti rodas laulāto neuzticības problēma. Dažreiz tikt vaļā no garlaicības palīdz nevis krāpšana, bet tieksme pelnīt un tērēt naudu.

Vecāku nāve. Lielākai daļai cilvēku vecāku nāve ir vistraģiskākais dzīves notikums, un tas bieži notiek tad, kad bērni ir sasnieguši vidējo vecumu, kas vēl vairāk pastiprina saspringumu laulāto attiecībās. Ir grūti būt laimīgam laulībā, kad tu sēro par vecāku nāvi. Saspringums pieaug vēl vairāk, kad ir testaments un mantojums. Lai cik pārdomāti būtu sastādīts testaments, no mantinieku viedokļa tas izskatās pavisam savādāk. Testamenti gandrīz vienmēr izsauc negatīvas jūtas un konfliktus, mantinieki sāk strīdēties par to, kam uz ko ir tiesības, kas ko ir pelnījis, un kam par ko pienākas kompensācija. Parasti cīņas ap testamentu traucē ģimenes laimei.

Kā pārdzīvot vidējo vecumu? Mēģiniet risināt naudas jautājumus kopīgi. Lai cik liela nebūtu vēlme pārlikt visus naudas jautājumus uz jūsu laulātā pleciem, nedariet to. Lai izvairītos no neapmierinātības un konfrontācijām, ir nepieciešams kopīgi apspriest naudas jautājumus, un nevis visus uzreiz, bet pa vienam. Ieplānojiet regulāras lietišķas apspriešanas. Īpaši svarīgi ir pieņemt kopīgus lēmumus par to kā tērēt naudu bērnu vajadzībām.

Nosakiet lēmumu darbības termiņus. „Bet toreiz tu tam esi piekritis!”, „Tas bija tavs lēmums”... – lielākā daļa no mums dzirdēja līdzīgus izteicienus, kas skan kā apsūdzības. Atcerieties: ļoti maz lēmumu tiek pieņemts uz mūžu, un nosakiet jūsu lēmumu darbības termiņus. Jūs varat izlemt to, kur jums dzīvot, vai ar kādu automobili braukt, bet šādiem lēmumiem ir jābūt spēkā uz noteikti ierobežotu laiku. Dzīve iet un mainās, maināties arī jūs un jūsu laulātais. Var mainīties arī jūsu finansiālais stāvoklis, un iespējams, ka jūsu lēmumus nāksies pārskatīt. Pārskatiet savus lēmumus.

Nekaulējieties. Daži laulātie visu laiku bezgalīgi kaulējas viens ar otru. Nosakiet galīgo lēmumu pārskatīšanas termiņu, pēc kura notecējuma pieņemtie lēmumi kļūst galīgi. Tas ļauj jums ķerties pie citām problēmām.

Atdodiet vairāk. Atsakieties no savstarpējās konkurences. Mēģiniet vienmēr atdot vairāk nekā jūs paņemat. Atcerieties: dāsnums nav atdalāms no mīlestības. Neskaitiet, cik viens atdod otram. Laulība nozīmē, ka savstarpējai apmaiņai laulāto starpā ir jānotiek daudzu gadu garumā, un beigās katrs no viņiem ir vinnētājs. Tas, ko jūs šodien atdodat ar naudu, iespējams atgriezīsies pie jums kā mīlestība, sekss, drošības sajūta, un otrādi.

Attālināšanās. Nedomājiet, ka izrādot aukstumu un attālināšanos, jūs liksiet laulātajam pamanīt jūsu neapmierinātību. Ja jums kaut kas nepatīk, sakiet to atklāti. Neļaujiet naudas problēmām kļūt par šķērsli jūsu intīmajās attiecībās, un traucēt jums baudīt dzīvi. Esiet līdzjūtīgs par jūsu laulātā naudas vai darba problēmām, atklāti stāstiet par savām grūtībām, bet atcerieties, ka nedrīkst ļaut naudas grūtībām kļūt par jūsu ģimenes laimes traucēkli.

Neuzticība. Nav viegli paredzēt laulāto neuzticības finansiālās sekas. To skaitā var būt šantāža, finansiālā stāvokļa pasliktināšanās šķiršanās gadījumā, ārlaulības bērni un nepieciešamība uzturēt mīļāko un viņas ģimeni. Izvairieties no neuzticības. Ja jums ir raksturīga izšķērdība, mācieties būt taupīgs. Ja jūs esat skops, vienmēr trenējieties izšķērdībā. Skopuļi parasti apprec izšķērdētājus. Mēģinot uzvesties tāpat kā jūsu laulātais, jūs izrādīsiet uzmanību, kas tiks novērtēts. Dažreiz ir noderīgi iejusties citā cilvēka vietā.

Naudas vienmēr pietrūkst. Ja jums ir jāizvēlas starp ģimenes dzīves garlaicību un pārlieku tēriņiem, izvelieties tēriņus. Daudzas laulības ir izdevies izglābt pateicoties kopīgi pavadītajam atvaļinājumam, pat ja šajā brīdī laulātie to nevarēja atļauties. Tieši tāpat, savlaicīgi uzdāvinātai vērtīgai dāvanai var būt liela nozīme, jo tā palīdzēs iekarot laulātā mīlestību.

Vai tiešām viss ir naudas dēļ? Nauda pati par sevi reti izraisa problēmas. Problēma ir tajā, kā nauda tiek uztverta – ka nepieciešamo priekšmetu simbols, vai ka savstarpējo attiecību simbols. Kad nauda simbolizē nepieciešamos priekšmetus, rodas jautājums par materiālo īpašumu – par to, kam pieder māja, kuram ir tiesības uz mantojumu, cik mēs varam atļauties tērēt. Savukārt kad nauda simbolizē savstarpējās attiecības, finanšu konflikts var būt izsaukts nevis ar naudu, bet ar slēptām problēmām – varu, rūpēm, atzinību, pienākumiem, seksu.