Saskarsme mūsu labumam! „Daudzas lietas man nav saprotams, nevis tāpēc, ka mūsu priekšstati ir vāji, bet tāpēc, ka tie neietilpst mūsu priekšstatu lokā” – Kazjma Prutkovs. „Uzvedieties ar cilvēkiem tā, it kā īstenībā viņi ir tādi, kādi viņi vēlētos būt, un jūs palīdzēsiet viņiem kļūt tādiem” – I. Gēte.

Cilvēku saskarsmes procesu mēs sāksim izskatīt no viņu emocionāliem sakariem, tad pāriesim pie laimīgas saskarsmes sasniegšanas praksē. Cilvēka emocionālo sakaru neesamībai var būt fatālas beigas Var runāt par tā saucamo sensorisko badu cilvēka dzīvē, it īpaši viņa tapšanas periodā, stimulu neesamība, kas nodrošinātu viņa fizisko kontaktu. Pastāv eksperimentālie dati, kas rāda, ka sensoriska uzbudināmība var izsaukt cilvēka īslaicīgo psihozi vai būt par īslaicīgo psihisko kaitējumu iemeslu. Bieži cilvēki paņem kaķus vai suņus sensoriskas saskarsmes trūkuma dēļ ar citiem cilvēkiem. Tika pamanīts, ka indivīds, kas dažādu iemeslu dēļ ir lemts sensoriskai un sociālai izolācijai, iekrīt apātijā, kas noved pie deģenerējošām izmaiņām, un bieži arī pie pašnāvības. Šajā ziņā sensoriska bada izjūtas ir jāuzskata par cilvēka organisma svarīgāko stāvokli, tāpat kā uztura badu. Uztura badam ir daudz līdzību ar sensorisko badu ne tikai bioloģiskajā, bet arī psiholoģiskajā un sociālajā ziņā. Tas ir vērojams bērna normālās augšanas procesā, kad viņš pakāpeniski attālinās no mātes. Pēc tam, kad ir beidzies tuvības periods ar māti, indivīds visu atlikušo dzīvi stāv izvēles priekšā, kas turpmāk noteiks viņa dzīvi. No vienas puses, cilvēks pastāvīgi tiecās pie tāda tipa fiziskās tuvības, ko viņš izjūta būdams par zīdaini. Bet dzīve liek tam šķēršļus, un viņš iemācās pārtikt no grūti pamanāmām, dažreiz simboliskām fiziskās tuvības formām. Un to neesamības dēļ iestājas depresija.

Kas ir saskarsme un kā panākt veiksmi tajā? Saskarsme ir vakardienas telefonsaruna ar draugu, saruna ar nepazīstamo cilvēku, atmiņu vakars ar mīļoto cilvēku un daudz kas cits.

Bet „saskarsme ar mākslu”, „saskarsme ar dzīvniekiem”? Kā tas ir? Psiholoģijā tas ir nodefinēts, bet katra definīcija ir diezgan nosacīta, un tomēr.

„Saskarsme ir sarežģīts daudzveidīgs cilvēku savstarpējo kontaktu nodibināšanas process, ko rada mūsdienu rīcības prasības, un kas ietver sevī informācijas apmaiņu, vienotās savstarpējās saprašanās un cilvēka uztveres stratēģijas izstrādāšanu”.

Tieši to mēs ar jums arī noteiksim, bet galvenais, iemācīsimies šo sarežģīto un vienkāršo mākslu – saskarsmes mākslu.

Uzmanības iekarošanas un kontakta nodibināšanas paņēmiens

Ēriks Berns nosauca to par „glaudīšanu”. Šo terminu viņš izmanto gan intīmā kontakta, gan citu saskarsmes formu apzīmēšanai. Praksē tas var pieņemt visdažādākās konfigurācijas.

Piemēram: bērnu ne tikai glauda un apskauj, bet dažreiz arī jautri plucina, vai viegli uzšauj pa pieri. Sarunas laikā tas izpaužas kā intonācijas, izmantojamie vārdi, kas formulē attieksmi pret doto cilvēku.

Savā spēļu teorijā Berns pasvītro, ka jebkura saskarsme ir cilvēkiem lietderīga un izdevīga. Un izejot no šīs domas viņš izveidoja – „Spēles ko spēlē cilvēki”. Cilvēki ir pastāvīgi noraizējušies par saskarsmes problēmu, prasmi sarunāties gan savā starpā, gan ar priekšnieku. Un daudzas lietas cilvēka dzīvē var būt atkarīgas no tā, kā izveidosies šī saruna.

„Par ko es runāšu ar viņu tikšanās laikā?”* „Ko es pateikšu ballītē?”* „Kā palūgt priekšniekam algas pielikumu?”* „Kā atbildēt eksāmenā?”

Katrs var atcerēties situāciju, kad nav ar ko aizpildīt pauzi saunā, un neviens no klātesošiem nevar izdomāt nevienu pienācīgu piezīmi, lai neļautu sarunai noklust. Un šeit mēs ar jums izskatīsim tās spēles, kas palīdzēs mums nepalikt vientuļiem, neizjust sensorisko badu, būt laimīgiem un veiksmīgiem. Mūsu nodarbību laikā mēs nodefinēsim šīs darbības sekojoši: atzinība, „glaudīšana”, spēļu scenāriji un citas sarežģītākas saskarsmes formas. Bieži tiek jaukti tādi termini kā „saskarsme” un „attiecības”, tas nav viens un tas pats.

Saskarsme ir dažādu attiecību realizācijas process. Bieži mēs neievērojam savus labumus, ko gūstam no saskarsmes ar cilvēkiem. Mēs aizbaidām viņus, strīdamies ar viņiem, piespiežam viņus, atņemam kaut ko. Mēs lamājam apkārtējos, kad lietas iet slikti, un aizmirsām paslavēt viņus, kad viss ir labi. Tāpēc mūsu attiecības neveidojas tā, kā mēs to gribētu. „Saskarsmes būtība ir tās rezultātā”, tas ir vispārpazīstams. Tāpat kā jebkurai citai cilvēku darbības jomai, saskarsmei ir savi uzdevumi: informēt, pierunāt, atrunāt, pabrīdināt, sabiedēt utt.

Saskarsmes komunikatīvā puse ir informācijas apmaiņa starp cilvēkiem. Saskarsmes interaktīvā puse – savstarpējās sadarbības organizācija starp indivīdiem, t.i. apmaiņā piedalās ne tikai zināšanas, bet arī idejas, ietekme, kā arī mūsu emocijas.

Vēl viens svarīgs moments ir tas, ka tikai daļa no ziņām tiek nodota no cilvēka cilvēkam apzināti, ar mērķi paziņot kaut ko saskarsmes partnerim.

Tomēr lielākā informācijas daļa tiek nodota verbāli, un šajā gadījumā emocijas dominē. Tā, piemēram, cilvēks vēlētos slēpt satraukumu, trīcošās rokas, balss saviļņojumu. To arī var iemācīties.