LR Saeimas Juridiskai komisijai

Rīgas domes priekšsēdētājam

LR Saeimas priekšsēdētājam

Rīga. 10 februāri 2011.gada

Par sociālo pabalstu mirušā cilvēka apbedīšanai

Ekonomikas sabrukums nākamajā gadā turpinās sagādāt nepatīkamus pārsteigumus. Latvijas valdības izraudzītie cenu pieauguma apturēšanas pasākumi ir maz efektīvi. Un patiesībā nevis ierēdņu centieni, bet pasaules likviditātes krīze izrādīs apvaldošu ietekmi uz inflāciju, to apgalvo arī daudzi eksperti. Pēc viņu vērtējuma, ietekmi atstāja augstie valsts izdevumi.

Mūsu valdības sagatavoto pasākumu komplekss izrādījās maz efektīvs. Īpaša uzmanība tajos netika pievērsta ne vien monetārajiem faktoriem, bet arī antimonopola pasākumiem, efektīvas ražošanas attīstībai un tirgus piepildīšanai ar, raugoties no inflācijas viedokļa, jutīgām patēriņa precēm. Lauksaimniecība ir ļoti zemā līmenī.

Bezdarbnieka pabalsta saņemšanai iesniegto iesniegumu skaits strauji palielinās ar katru dienu. Latvijas ekonomikas stāvokli atspoguļojošo vadošo indikatoru indekss ir zema līmenī.

Vispārzināms, ka ik dienu Latvijas uzņēmumu reģistrā reģistrējas desmitiem bankrotējušu firmu. Simtiem un tūkstošiem cilvēku zaudē darbu un eksistences līdzekļus. Mūsu latviešu jaunatnei savā vairākumā — valsts zelta fondam — nav labi atalgota darba. Augstskolas un skolas ik gadu pamet absolventi. Trūkst darba vietu. Uz šā fona rodas bandītisms un citi noziegumi.

Eiropā pieņemts, ka iztikas minimums vidēji ir 400 eiro uz cilvēku. Tas pats attiecas arī uz tām siltajām zemēm, kur nav nepieciešams maksāt par mājokļa apkuri. Bet pie mums pensionāri saņem žēlastības dāvanu, kas vidēji ir 160–175 latu mēnesī ar visam piemaksām? Samaksājot par monopolistiskajiem komunālajiem pakalpojumiem divas trešdaļas pensijas, viņiem atliek tikai putraimiem un maizei.

Ko darīt? Nav no jauna jāizgudro velosipēds. Šim nolūkam nepieciešams izpētīt un steidzami ieviest mūsu valstī virkni pasākumu, kas jau ieviesti ekonomiski attīstītajās Eiropas valstīs. Visu vajadzīgo informāciju iespējams iegūt ar vēstniecību un konsulātu starpniecību.

Mūsdienu finanšu krīze slēpj sevī trīs draudus globalizācijai. Pirmkārt, tā var atņemt vēlēšanos padarīt par brīviem finanšu tirgus. Ja pat ASV un Eiropa netiek galā ar brīvā finanšu tirgus pārvaldi, kā gan mazās valstis var cerēt saglabāt kontroli pār to? Otrkārt, tā var iedragāt ticību kapitālisma modelim, kas balstās uz brīvo tirgu. Visbeidzot — krīze var pasliktināt ne tikai pasaules ekonomikas stāvokli, bet arī ietekmēs pilnīgu Latvijas ekonomikas sabrukumu kopumā.

Daudzi cilvēki stresa dēļ un nedrošības par rītdienu, pareiza uztura, darba trūkuma un nabadzības dēļ nenodzīvo līdz pensijai. Bet, ja arī nodzīvo, pensiju viņiem nenākas saņemt neilgi,viņi nomirst. Bet ar pensiju nepietiek pat ģimenes vietas iegādei kapsētā. Nemaz nerunājot par pārējiem apbedīšanas pakalpojumiem un piederumiem. Kā, piemēram, radiniekus lai apglabā bezdarbnieki? Paraugieties uz statistiku, cik patlaban ir pašnāvības gadījumu. Cik daudz cilvēku atsakās no bēru ceremonijas, jo viņiem šim nolūkam vienkārši trūkst naudas! Latvieši arvien biežāk un biežāk iegādājas kartona zārkus par 40 latiem, kas neatbilst Latvijas tautas kultūrai un mentalitātei.

Gribu jums ar pārliecību paziņot, ka par divām vidēji statistiskajām Latvijas pensijām ne tikai pienācīgi nevar apglabāt cilvēku — pat izdzīvot pienācīgi nav iespējams.

Varu izdarīt minējumu, ka tādas darbības un politika ir virzītas uz mūsu valsts cilvēku izsūtīšanu trimdā un iznīcināšanu. Uzskatu to par mūsu valsts negodu.

Ir valsti kuri bēru sarīkošanai piešķir summu trīs pensiju apmērā.

Uz šī fona, Rīgas dome sistemātiski  palielina maksu par vietām un citiem pakalpojumiem saistītiem ar bērēm. Drosmīgu lēmumu pieņēma Rīgas domes deputāti. Viņi uzņemas monopolu uz kapa rakšanas pakalpojumiem Rīgas pilsētas kapsētās  un noteikt monopola cenas par šo darbu un par citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar bērēm. Kapsētas,   kapu rakšanas jomā konkurence nepastāv, kā arī cenas pieaug ar lēcieniem. Pirms krīzes vietās valsts kapsētas tika nodrošināti bez maksas. Krīzes sākumā laikā trīsvietīga vieta maksāja LVL 150,00 pašlaik maksā LVL 300,00 . Tagad Rīgas dome ņem maksu bēru ceremonijas norisei nepieciešamās kapsētas teritorijas sakopšanai 25,00 LAT. Kapu rakšanas izdevumi maksā  85-95 LVL.  Vidēji  piederīgie samaksā Rīgas domei  kopā ar ģimenes kapavietām 300-400 Ls .

Sociālais Apbedīšanas pabalsts ir daudz mazāks nekā visi maksājumi kapsētā.  Apbedīšanas pabalsts divu pensiju apmērā, atskaitot visus piemaksās (vidēji aptuveni 300 latu) nav pat pietiekams, lai iegādātos ģimenes kapa vietas Rīgas kapsētas. Faktiski, Latvijā sociālā palīdzība apbedīšanai neeksistē. Ar vienu roku it kā dod naudu un abām rokām tiek izņemti valsts kabatā daudz vairāki līdzekļi no cilvēka. Ir nepieciešams atzīmēt, ka Apbedīšanas pakalpojumi ir pakļauti PVN 22 % likmei. Bet kā cilvēkam būt ar apbedīšanāspiederumiem un pakalpojumiem?

Bet pie mums ir  regulāra cenu paaugstināšana un monopoldarbība. 2010.g 6. jūlijā Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu , kas paredz  ka pašvaldība  turpmāk  par samaksu sniegs kapu rakšanas pakalpojumus  Rīgas pilsētas kapsētās , ko līdz šim  sniedza uzņēmēji  ( privātais  sektors ) savas komercdarbības ietvaros. Uzskatām , ka šis lēmums ir nelikumīgs  un pārkāpts likums  „ Par pašvaldībām „ 41. panta otrā daļa .

Valsts  pārvaldes iekārtas  likuma 88. pants publiskas personas komercdarbību privāto tiesību jomā pieļauj tikai tad , ja tirgus nav spējīgs  nodrošināt sabiedrības interešu  īstenošanu  attiecīgā  jomā vai jaunās stratēģiski  svarīgās nozarēs .Konkrētajā gadījumā  tirgū ir pietiekams  pakalpojumu sniedzēju skaits .  Pie tam komercdarbības veikšanai  publiska persona  saskaņā ar likumu dibina kapitālsabiedrību . Tas nozīmē , ka nedibinot  pašvaldības  SIA vai citu sabiedrību , pašvaldība  komercdarbību veikt nedrīkst.

Rīgas Dome  ar savu   lēmumu ir pārkāpusi  Rīgas Domes 2008.g. 29. decembra saistošos noteikumus  Nr. 149 „Rīgas pilsētas  pašvaldības kapsētu  darbības  un uzturēšanas noteikumi „25. punktu : Kapu rakšanas  pakalpojumus  kapsētās nodrošina likumā noteiktajā kārtībā izraudzīts  apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs . „Pakalpojumu sniedzējs  nekādā gadījumā nevar būt pašvaldība .

Turklāt , ar šo lēmumu tiek pārkāpti arī citi normatīvie akti :

- Rīgas Domes 1999.g. 23. februāra lēmumsNr. 7108 „Par  Rīgas kapsētu apsaimniekošanas un attīstības  koncepciju „.

- Rīgas Domes Mājokļu un vides departamenta nolikums ,

- Kapsētu pārvaldes nolikums.

- Turklāt, patreizējā valsts politika ir veidota tādejādi , ka valstij ( arī pašvaldībai ) ir jāatsakās no funkcijas , ko var pildīt  privātā jomā , nevis otrādi – uzņemties papildus funkcijas , šādā  veidā  atņemot darbu un likvidējot  mazos uzņēmumus . Kā zināms, apbedīšana , arī kapu rakšana vienmēr ir bijusi privātā biznesa joma.

Steidzami  nepieciešams pārskatīt pensiju likumu un sociālo palīdzību bēru izdevumiem. Pirmām kārtām šī vara nedrīkst zaudēt saikni ar cilvēkiem. Tajā laikā man mācīja, ka mēs paši esam valsts. Bet šodien to sajūtu daudzi latvieši zaudēja. Tas ir ļoti svarīgi dot atpakaļ savai tautai. Tikai tad cilvēki būs lepni par valsti, un par tiem cilvēkiem, kuriem ir uzticēta valsts pārvaldības.

Kurš no mūsu valsts vadītājiem ir atļaujies šo kaunu? Es domāju, ka šādas darbības un politikas mērķis šī veida vadītājiem ir cilvēku iznicināšana mūsu valstī. Es domāju, ka tas ir kauns mūsu valstij.

Vēlos jums droši ziņot, ka (apbedīšanas pabalsta summa) divu vidējo statistikas Latvijas pensijas izmērā ir daudz mazāks nekā visi maksājumi par apbedīšanu. Par apbedīšanas pabalsta kopsummu (vidēji 300.00 Ls apmēra) mūsu laika nav iespējams apglabāt cilvēku.

Bagāts un laimīgs nevar būt uz citu rēķina.

Ar cieņu

Konstantīns Žiharevs                                    /psihologs, rakstnieks, akadēmiķis/

www.psiholog.lv

www.rantan.lv

tāl. 29256399

email – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu